Viena lapa - Post a comment

Pie manis pa naktīm nāk latgaļi. Daudzi varbūt brīnās, kāpēc es tik ilgi neattīstu gramatisko centru, neizkopju valodas (valos) zālāju (digimoni), pastāvīgi novēršu uzmanību uz nebūtisko. Varu pateikt, ka visu šo laiku esmu nodarbojies ar to, lai visi mani produkti paliktu man, lai nebūtu nekādas noplūdes, lai tie būtu ilgtspējīgi un neizsīktu, kā mēdz gadīties ar slavu sasniegušajiem, man ir dziļi pretīgs tas pretīgais stāvoklis, kādā uzturas sevi par radošiem uzskatošie, kuri pēkšņi neko nevar saradināt. E no savas puses ar muti dzīvoju pilnīgā bardakā un man ir pohuj, es dabonu no tā savas olbaltumvielas un ja tās struktūras gribēs pašas sevi sastrukturēt, lai viņas to dara, man tikmēr ir pajāt, kā mana līvānu māja izskatās no malas, es ar to naudu nepelnu, tāpēc varu atļauties golden pointer.