Baka Muligana balss turpināja. Arī mans vārds ir absurds: Malači Muligans, divi daktiļi. Bet tam ir hellēniska pieskaņa, piekrīti? Tripīgs un saulains kā pats buks. Mums jādodas uz Atēnām. Vai brauksi, ja pierunāšu tanti izklāt divdesmitnieku? Viņš nolika malā otu un, labpatikā smejoties, iesaucās: - Vai viņš brauks? Jauneklīgais jezuīts. - Saki, Muligan, Stīvens klusi teica. - Jā, dārgais. Cik ilgi Heins paliks tornī? - Ak dievs, vai viņš nav šausmonis? viņš vaļsirdīgi teica. Garlaicīgais saksis. Viņš domā, ka neesi džentelmenis. Jēzus, tie nolādētie angļi. Plīst pušu no naudas un gremošanas traucējumiem. Jo viņš ir no Oksfordas. Zini, Dedal, tev ir īstas Oksfordas manieres. Viņš nevar tevi atkost. Ak, es tev došu vislabāko vārdu: Kinčs, naža asmenis. |