Viena lapa - Post a comment

Kādu es esmu pļeka lielāko noziegumu izdarījis sevi mocījis ar zālēnu kronī akronīmu esmu tā žlambājis staipījis un ņurcījis ka žļambājis un zilonēnējis dējis kaut kādas kartona samazgas ar elkoņiem elpojis benzonātus un žirafes kakliem esmu mēģinājis pieturoties uzrāpties bet krietnie kakla muskuļi uz mani ir elpojuši un kustējušies ar to pašu cālēnu krūzē iedzer karali visos tos skrimšļus bez asinīm jo tas ir pretrurgi un dāvājis saviem draugiem ķirurgiem zālītes ar ko identificēt vissmalkākās kaites kā zinātniskos oligofēnus un triptamīnus kaldinošus streptonīmus un visus mīmus kas spridzina mašīnas un bojā priekšmetus celtnes būves kustamas un nekustamas tikai dezorientējamas pat ja visu sagraus pēc tam atjaunos tikai tajā visā nav cilvēka bet viena vienīga ideja pateikt kaut ko jaunu ir nožņaugt liturģiju kā kverelim un aizkuģot jūrā kur viņu neviens neatradīs tikai interpols kad sāks pie tā strādāt tad tiks uz pēdām visa infrastruktūra taču ir lieliski organizēta lai tu varētu izjust lielisku klaustrofobiju skapī apgreidot savas zināšanas ar fobijām un beidzot varētu sākt domāt lai viss nav tik neskaidrs kā teica brālis komats esmu tik principiāls kā lapas galotnē tik likvīdas kā joņeva pasakas un paņemis mutē to no kā visu laiku izvairījies viņš ievadīja sarežģītu pin kodu un iekļuva aizkrēslā kas nedaudz dublēja realitāti tomēr bija papildināta ar interesantu kvalitāti kvazi gruzi kas slēpās uz akmeņa no tā kas apakšā.