Viena lapa - Post a comment

lai jau paliek rozīnes un krāsaini putniņi spalvas alva harijs un ādamss juris stealth sidraba birzs skaidu plāksne plātne ercs hercs handreds un cojs stāvu ar lampu gaidu tramvaju sēžu uz vietas rokas griež desu laistu prasu, kā tev sokas, skaidrs, ka rokas griež desu kas stāv kājās un raizējas ar avīzi aizsedz seju piesedz pirkstu galus galošas un gulašu staipa līdzi somā gaida stealth gaida un gaida varbūt sagaidīs sīpolu smaržu arbūzu uzpūstos balkonus taipus mājai bija upei taipus skaidrs ka no tā nekas nesanāca mēs bijām brīvi bērni bezgalības jūrā par jūtām parunāsim kā tu jūties vai krūtis sut? varbūt tu jūti strutas aiz durvīm varbūt tev bante nepatīk vai neiet pie dūšas visas klavieru variācijas ar sviestu ieziedis sev pieri ar roku pārbrauc pāri sliedēm un tām līdzi grabēdami rati klaudz pa bruģi tas taču ir ritms tu kliedzi miegā sapnī tev dzinās pakaļ ērmoti ļaudis un gribēja no tevis dzīvības tēriņus piedzīt ar kamolīti saritināt tēju, nīcu un sīrupu gribēja tev piegādāt piegādes vērtība kā kamolītis ecējas pa durvju priekšu un neko nedod viņa resnā pakaļa jo viņš ir omlete bet lete bez kasiere ir un paliek palete un viņš tai bārā nostrādāja ojojojoi cik ilgi viņš vilka sev līdzi stikla vati kamēr tā viņam iepatikās un viņš to apprecēja un ne tikai apprecināja arī savus brāļa dēlus un sniegu sev aiz kakla viņš apprecināja ar preci zinaīda zināja stāstīt, ka tagad esot malacis kaut kur nomalē atradis milici guļam uz stērbeles un pacēlis viņu visu ar kauliem kopā sabēris saujā un iemetis mutē tad tāds kā dolbījiens sācies kovboji rādījās un šāva pistoles pudeles šāva un ar pudelēm šāva viņiem bija iemesls tā darīt, lai nostiprinātu granīta bluķus, ko bija atnesuši alņi un brieži lai viņi varētu ēst zāli un stiebru šo resno biedru bez zvaigznes un bez atmodas laikā nāsīs iesūktā stereoskopa vai arī ilgviļņi viņam bija tik tuvu piekodinājuši samest līdzīgos tieši aiz apceres robežām, ka viņš bija ņēmis un noticējis šim apgalvojumam jo tikai tā viņš būtu varējis iznest sevi cauri žogam un loga rūtij piesist ar knipi pie plaukstas es būtu varējis no tā izvairīties bet es nebiju lūdzams un stumjams un klauna ādu biju sev piemērījis un pētecība nāca nepielūdzama un viņai bija tikai resnas acis tik piekūnam līdzīgas ka es biju viņu redzējis no pašiem cirsmas sākumiem un man bija vairs tikai pēdējās gribas paliekas un tās pašas nebija no manis atkarīgas jo gaidīja saviem biedriem piemērtus soda mērus un tagad tas bija visai dīvains gadījums kad manas pastalas bija viņam derējušas bet viņš uz tām nebija skatījies jo bija dīdījies bet dīdībniei saņem savas atspoles un raugās lai tajās nekas jauns neparādītos un lai viņi diskotēkā tiktu pie klaudestīnā alus un tagad viņš bija ivrita speciālists un mācēja smilkstēt un viņam smiltis bira no kabatām un viņš pats saira drupačās pie apalaču kalniem viņu piesēja ar virvēm un viņš tos izkustināja no vietas un tagad tie aizņem piecas sestdaļas mana pagalma jo pagalam aplamas runas bij sākušās galvaspilsētā un tai pat laikā frizieri strādāja rokas nenolaiduši un tikai saprata vēlāk ka agrāk vajadzēja domāt un omleti cept ar sietu koku bez sava gala alus nāk mutē spēj tikai rīt un kilometriem savu lenteni vilkt garumā laiku kā pātagu, kas šausta pati sevi un nevar atvērt durvis kailgliemezim kas ieradies no kaimiņu ciema pacienāties ar taviem tomātu ragū līdzīgajiem draugiem no tērvetes nacionālā parka kur bija sadrūzmējušies ilgviļņi un visiem meta ar cemmēm un tā tam bija jābūt.