Viena lapa - Post a comment

Nezinu, man pēc holo+kosta likās, ka nekas nevar būt sliktāks, bet spīles tik spiež subaru, ford, audi. Es izvēlos subaru, rullē, rullē olu pārdevējas, kamēr sevi nesarullē, es neredzu vispārēju iniciatīvu, tikai individuālu purkšķi, kam nav satvara, nav ietvara. Es jau viskulturālākajam prasīju, kur ir tā vieta, kur centieni satiekas, atbildi nesaņēmu. Esmu izkaisīts kā tā vārdā nosauktā, bēce, bēce, reģipša profili, saimnieciskā iekārtošanās, kur tu esi dimanta nācerete, izdomāšu sev kabatā, neko neietekmēšu, bet visu dieviņam izstāstīšu, neko nenoklusēšu, bez apstājas runāšu, kamēr nesadegšu, valodu pazaudēšu un atkal atradīšu no fizikālā punkta dabā, no iedomāta punkta ilūzijās, salocīšu visu up pārplēsīšu, izplēnēšu, man ātra gaita, es vēl atgriezīšos pēc tūkstots gadiem, nospļaušos un atvēzēšos iztriekšu bērza tāsi sausu, lietus mani piepildīs, es būšu visuresošs un jūsu burtnīcas man nespēs pieskarties, apsolītā pilsēta, neaizskaramība.