| |
 | Oct. 1st, 2018 @ 09:13 pm  |
|---|
|
ēdu dzeru ēdu dzeru piedzeros pieēdos izguļos pakustos saspiežos izplešos saistaudos pirdienos skaļos smieklos ūsu pisakos stulbos jokos pusjēlos apčurātos skaistaudos stulbaudos pirkstu plēvē acu gravīrās skumjās priedēs laistot dārzu redzu sevi atspulgā redzu savas acu sēnes savas skaistās brikšu brākšas skaistas tās ir tikai tagad tuvplānā tās sāk jau plēnēt izbiedētas saslaucītas plēves plēves plēves skaties štrumbantfīrers izcelts krastā ss reputāciju būvēt ar savu attieksmi pret cilvēkiem ar savu skaisto skatienu un augumu un tāli raugi cik tie padebeži miljoniem hektāru meža bez preža pa taigu ar cigoriņu kafiju uz pleca ar plinti lielgabalu, tālskati un turkmenistānu kabtas izmēra turku pupiņu papiņu pupiņu pasūkāt diedziņu rausti rausti to ūsiņu to krāsaino daiktiņu stagnācijas pīles sasmērēja dīvānu sasirga uz baltā paklāja skaidrs, ka tas nav no pincetes atkarīgs, bet tikai uz patvāra un paplātes un plīts pannas zābaku smēres zobu pastas zobu diega karantīna snaipers snīpi kasa ar kuluāru ar savu apeņu zeltu viņš kasa savu šķībo kreiso degunu kasaku pīrsinga kāss tu strupaid dildemaš es tev redzu ar tītaru ap gurnu apsējis skroderi sapisis visas skroderattiecības taustās pa miglu raustās nebīstas baidās trauksmains nemierīgs tēlains un ačgārns neveikls turkmenistānis ar kakla siksnu ar roku ap kaklu ar kaklu pa roku iesita brēž ņevas krastā izskaloja līķi un visi nāca uz viņu čurāt aptraipīt piemiņu piesmiet pieminekli piemiņu piesmiet tāda kā zaimot vēlme alā ielīst ar pirkstu un urķēt urķēt nezemes cēlmetālus atrast kaut ko pavisam nekad mūžā neredzētu kaut kādu plazmatisko appisziņas atrisinātāju izeju kosmiskajā livrejā kaut vai zirgam par pautiem pakalpot kādu trūddeviņu tūkstošu gadu tajā livrejā ivritā izraēļu ciltā otrpus upei tup viens un dirš un tā kaka krīt tik skaļi tik bombardējoši es nevaru izturēt un metu nazi pārdesmit kilometrus pāri upei tas lido kā zaigojoša ķirzaka un ķer savu smēri pierē ielādēts rododendrs rokturis tāds kā poda ūdeni norāvis tālskatis iesitas pierē odiņa podiņa dunduriņa punduriņa un dūra ciet acis zobi sakosti sūds krita no dibena un uzkrita dieviņam uz sejas bet viņš neapvainojās viņu nekas nevar aptraipīt jo tajāa appisziņā, kurā viņš mīt, tā vieta ir npieejama ar līkumu ejama nepietuvināma tāda kā neeksistējoša tāda kā nonekzistanta pizdata tādā dzīvot es arī gribētu to ferrari izpist ar tādu spēku ka visas atsperes sašķiež galdu lupatās un krēslus pulverizē tāds lielisks pneimatisks trieciens ka visas cilvēces mozgas satrun un atskatās tieši tā korpuskulā uzmanības summa summārija tā visa masveida olnīca uz tevis skatās un ir gatava ar tevi runāt, bet tu esi analfabēts un tirini savu cisku cik čura ir silta kad ārā ir sals tā sasalst tava čura un tavs zvaigznīšu brīdis ir beidzies ej čučēt=ej dirst tupā govs tuparilovka no sezamkas ar astīti kā butaforijais lietus kurš ielijis burkā skalinās līdz kļūst dzeltens un tad amorfējas par gāzveida pekli kas smacē aiz skābekļa trūkuma cietējiem piedzimis mazdēls ar druknu pieri un staidzina suni pa lieveni un viņš ir nelikvīds aktīvs kā titāns vai tērauds vai šķidrais prusaks, kurš prasa sev stereotipisku štrūdeli viņš grib sev rakstiem izšūtu kreklu kurā pakarināt savu kaklu, dzīslas, vēnas, asinis un smadzenes, zarnas, iekšas priekšas pakaļas pipeles amorfos prāta dubļus un visas nahuj netīrās domas. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}