Viena lapa - Post a comment

pēc pirmās darba dienas (nezinu, vai tas ir darbs, jo nezinu, vai man par to maksā, es it kā mācos; mācos jau arī, elektrībā ir visādas lietas, kas jāzina) jutos nedaudz apdauzīts, sāpēja acis, biju nedaudz drūms un raudulīgs. šodien jau ir tīri labi, sēžu uz ķebļa un nav sajūtas, ka jāizdomā, kas tagad jādara, vienkārši sēžu, ēdu makreli, sēžu. biju veikalā; ejot ap tējas stenda stūri man pagāja garām meitene, ar pusi acs paskatījos, apstājos skatīties tējas, skatos tālāk ir otra kompanjone, es tā nospriedu, ka viņas ir predatores, ceļā uz to, lai sazvanītu koku, tādas kuras noteikti zina, ko grib - kādu izpist. trīs sekundes paskatījos uz tējām un aizgāju, jo biju tās otras redzes centrā un ienāca prātā, ka tā varētu būt fruktoze.