Viena lapa - Post a comment

toreiz kad homo novusā lasīju savu dienasgrāmatu vienam jaunam albīnam un tad skatījāmies viens otram acīs un pēc pāris jautājumiem viņš sāka skaļi smieties par manas dzīves paradoksiem. viens cits puisis sākumā bija nedaudz izaicinošs, bet tad uz manu atklātību sāka raudāt. viena latviešu meitene no amerikas bija tāda smaidīgi elektrizēta un prasīja, vai es esmu kāds pazīstams tā kā dzejnieks vai?