|
manu jaunāko grāmatu sauks PARALONS ar apakšvirsrakstu (starp citu laba ideja, ieskaņot radio raidījumu, stāstīt par viļa lāča bibliotēku, kad fonā īd bērns un taisa jocīgas skaņas) Idiots. Tas būs stāsts par politiskās konjungtūras trūkumu šajā darbā jeb kā metafikcija skatās pati uz sevi bez bodriāra radītajām plaknēm gar to, ko es izdomāju no zila gaisa un neņemu vērā vispār kultūrvēsturi un ja es saņemos aiziet uz Krišjāņa Barona ielas 40.namu, tad es saprotu, ka vispirms ir bijuši 39 un tad ir nācis mans nams kā pēdējais nams garā strīpā namu, kas turpina planētas pilsētas zaļā ielejā pie bikšturiem un apsūnojušiem kausiem, kuros smejas sniegs (forši, ka raidījumus taisa mūsdienu holokostu izdzīvojušie, tas ir pašreizējie latviešu jaunieši, kas pārdzīvojuši holokostu, tas ir, kā pašreizējie, ko tu jūti, neizskatās, ka vēl kāds tam piekristu, emociju jūra, nekas nav reāls, izniekoju savu laiku, vai tu tici tam, ko redzi, man spīdēt vai kliegt? ja mūzikā atļaujas visu, tad literatūrā nevar atļauties visu pārējie, jo viņiem pēc tam par to ir jārunā, tāpēc pats tas oriģināldarbs jau ir apzagts ar to tiesu, kas pēc tam tiks tā sakarā izteikta, bet redziet mūzikā viņi pasaka, ko grib un kā grib un pēc tam jau var vienalga ko teikt, tas ir kā ēst šokolādi, kad šī šokolāde papildina tavu ķermeni kā veselīgu olbaltumu un yellow kicks in the door of the moor es visu laiku daru tikai to, kas ir optimāli. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
