Viena lapa - Post a comment

kopš miligrami aizgāja pīpēt (pīpēšana gandrīz vienmēr saistīta ar aiziešanu uzpīpēt, nevis pīpēšanu tur, kur tu esi, tas, no vienas puses, paildzina brīdi līdz pīpēšanai, no otras puses, ir tāda kā mazā izsūtīšana un aiziešana trimdā, jo telpās visi ir savstarpēji savienoti un ja tu taisīsi dūmus, tad tie var nojaukt bandvithu. es jau tikai kariķēju, es taču saprotu, ka ja varētu pīpēt iekštelpās, tad varētu pīpēt tik daudz, ka jau būtu grūti elpot. ja 15 stundās izpīpē 25 cigaretes, tas ir gandrīz katru pus stundu, ja tu strādā ar bēgļiem, tu nemaz nevari iziet uzpīpēt tik bieži, tad sanāk pīpēt mazāk un tad tu jūties sportiskāk un vari vairāk paspēt un mazāk domāt (es tagad vairs ne par bēgļiem) par to cik viss ir bezjēdzīgi un ka es gribētu mājās gulēt, bet kad uzpīpē, tad tāds apmēram ļaļaļa, štoļi ja, kamēr tāds, ai, labi, es braucu mājās, aizbrauc uz mežu, piekrāmē pilnu mašīnu ar malku, aizbrauc mājās cērt un cērt pa starpai trīs cigaretes nopīpē, tad iznāk kaimiņš modris, kurš sūdzas, ka līdz ar pienākumu maksāt īri par savu istabu un kopīgo virtuvi, viņam vēl jāveic visādi saimniecības darbi, pumpis jālabo, jumts jālabo un saimniekam ēst jātaisa un par viņa nesamaksāto elektrību jāmaksā tā tas modris pastāsta, kamēr pīpējam, es tikmēr skatos cik daudz malkas esmu pieskaldījis jau trešo stundu skaldu jau mazliet jocīgs palieku, tādas kā nu jau būs gana, bet es tik plivinu tos priedes klučus līdz pašam galam šķūnī un cenšos līdz griestiem audzēt kaudzi. ja nebūtu tik tumšs ārā, izietu uzpīpēt, gan jau šovakar vēl iziešu paņemšu lukturi līdzi savādāk koridorī bezdelīgas spuldzei apkārt ligzdu uztaisījušas nekādas gaismas nav, bet ieslēgšu virtuvē gaismu, lai uz āru kaut kas spīd. es starp citu, neskatos televizoru vispār un gaismu istabā ieslēdzu tikai tad, ja vajag kaut ko atrast.