Viena lapa - Post a comment

viens divi trīs simts kājas gaisma lidinās mēness strēles stipri sit pa pirkstiem kulaks bārda dienas kārtība gaidu dzimšanas dienu un peru rungu vai viņš iztālēm redzēja graujošu māju stundām sita kulaku pa grīdu grīda visa saplaisā no sevis pašas svara sienas arī trādirīdi skumji dzīvot latvijā gaisma snauž aiz logu rāmjiem gaidītais ir atnācis ar pīpi skuju anniņ draugi birstē redeles un kniebj snīpī druknam baritonam šnē laikam galvas laiks ir pienācis laikam sniegs pa muti veļas luksofors piebērts ar grants un šķembu maisījumu ceļu darbi uzsākti un pietiek skatīties sev acīs draudziņ tūlīt drudzis rimsies veiksme atspīdēs uz klauna klona burkinā faso golgātas devītajā lokā un mēness saspīdēs tik daudz, ka pudeles un tvertnes pusē gobelēni karāsies un rasa sasniegs savu stāvo entropiju, bet lietotie vārdi būs mastā tā būs mana maska, kurā lasīt zīles un klukstēt brīžam laikam liksies savādāk un tad tas notiks lielais sprādziens vielmaiņas un deniņi pulsēs un lidos tatāru galvas mēness atspīdēs uz trotuāra undīne ar gaišo zeltu sastapsies uz ceļmalas ar piepi skrandās tērpies zaldāts teiks tai runu un buršanās tur notiks ar galvanizētu dzelzi mēness klusi pienāks pie izlietnes un izšņauks degunu un barbiturāts pienāks pie izlietnes un izkārnīsies un mēness pienāks pie bļodas un pasmels ūdeni, iedzers zīles un acis paliks trauksmainas un tualete būs bez grīdas, kritīs iekšā aizā ar bezizmēra brillēm mēs gribēsim būt zīļuki, bet mati traucēs klausīt mēs redzēsim ka pīnes trūkst un trauki šķind pie sienas skapī būvvalde būs ieslēgusies zaglīgā tramīgumā traukus slīpēs un spīdēs drukna saule pie debesīm būs mēness ar gailošu galvu un mikimauss ar trampu vidutāju godās mēness būs tas īstais ķipars, kurš bez mitas skandēs, tai būt tai būt, tai latvijai, kura mūsos mīlē trumpi ercenu un dāmu kuluāru dibenplēsi trauksmainu un tīru no zampas un no vidutāja un no saules aptumsuma un no siena gubas, kurā pērties ar nātrēm dēt olas un snīpī knibināties mēness pienāks pie izlietnes un saspers to podā, tā izbirs pa stikla lauskām un vaidiem atskanot taranēs podu, tā tas turpināsies, līdz atskanēs signāls, ar bālo seju pa trepēm kāps pistols un dos mums rokās paturēt somu, kurā būs olas un majonēze, gurķis un skalpeļi un turaidas roze un bekons un cigoriņi un trimdas latvieša pase ar godalgotu mērinstrumentu lauku klubā spēlēs orķestris un diendiennieki peklē rausīs sev ogles laikam tas izklausās patosi, bet varbūt tas ir no goda, kurš karājas mums pie poda un nonivelē vērtības un gaida, kad tajā parādīsies spozme un snauts un purkina paso un kalvadosa un pirkts centners rožu un šņaukāties gribas ar lakatu piesietu skroderim atlaidies dēls un mēra un stostās un nevar vien nolemt ko tagad iesākt ar vērmelēm varbūt tās kaltēt bet varbūt rouge skaidu briketēs deklamēt dzeju un rugājos peldas un dālderim sit ar piekabi kaitēta dzelzs man būtu ko somā jums parādīt skolā divviru durvis un purvciema skeletu bazalta okeānu un trūdošas rokas kailēnam dzemdē bāž rokturu jūgu buduāra gvelzējtēvs burkānu stāds aizturēts aristokrāts kājas min pedāļos izdzīvot izdzīvot skudras pat ātrāk māk nokārtot lietas iesist pa deniņiem gailim un dziedi viņa vietā tagad rokturu plejāde un nomainīti vārdi un saslaucīts pārpalikums raikomam atkal pienācis rēķins droši vien skaidās un bazalta jūtās bērs tas sev apkārt valni un paklanies redzot kā strādā cilvēka jūtas jauktin tās sajauktas kārtis nav skrotis izbirs bez miņas bez feniņa skices sarecēs apkārt acīm kā raudas un mākleris pienāks un pačamdīs pakaļu droši vien skepse tam neļaus ko pasākt iedunkās sevi un tevi un bērnus raudās kā sajaukta maksima pure aiviekstei piezvanu saka man tā, tagad nav bērniem ko runāt tā, būsi uz acīm kad cepuri vilcis atnes man pieliekamo ar zeltu un kuponu iedragātu no platonova un andreja belaja un vēl arī paņem lašno krašnohorka sātana tango un dziedi līdzi kamēr elpa velkas lai elki kas mežos dzīvo iznāk un ir brīvi no cietsirdīgās dabas patverties te pie mums uz galda kopā ar bitēm gailošiem patvāriem skipido dī veiksme mūs atstās un atradīs mahorka vai arī ilmārs ar decibelu āmuru skaldīs no attāluma kas līdzīgs ar rādiusu plus divi brežņevi un skaldīta malka skraidi ar tējkannu aplaisti galdus baudi ka nesit tev sejā ar āmuru baudi savu libido dildo skapī noliktu šķiltavu pildītu ar mērinstrumentu eļļu ar hidrauliku un ar pipetu sūra rūgtā mēnesnīcas piecīša un skraidi tālāk ar xmas malku piedāvā to lētāk un piedāvā kvalitatīvāk skraidi apkārt tērētam rosolam globusā iekarini piekariņu skalbes pasakām veltītu meldiņu viss tas ir neizturami, garlaicīgi, šķebinoši, bet galvenokārt es uztraucos par tavu likteni, ne savu, bet tavu, jo tu esi redzams, bet es esmu kosmoss, tajā var notikt jebkas, bet tu, tu uz delnas esi tu nepareizi ietin vārdus papīrā un tie sarūsēs un tiem notecēs termiņš un tad tev nepalīdzēs padomi, ne vārdi tev nepalīdzēs, tad būs krahs, tad būs linoleja dzīve aiz tās saules, tad tu maksāsi par saviem grēkiem, jo negribēji saprast ilgoņa cepli un pats ar tiem mūrētiem akmeņiem varēsi ceptos ķieģeļus skrubināt kā ieslodzītais, jo tu būsi pārkāpis līnijas, tu būsi transcendentējies pārāk nu strauji, neņēmis vērā vecāku un līdzcilvēku mīlestību, nebūsi turējis godā cepli, tu nebūsi sapratis savu sūtību, tu nebūsi izpildījis savu likteni, dvēseli būsi pazaudējies un sadalījies matērijā un neredzēsi, nejutīsi neko īstu, maldīsies maldos, iluzorā pasaulē, būsi varonis sliktā romānā, aktieris draņķīgā filmā un tev vajadzēs turpināt būt, jo tu nezināsi, ka esi nulle, ka nu nekas tu neesi, tikai sāpes un ciešanas un tu visu savu dzīvi būsi izniekojis un palicis par malaci un sapīkušu ogu, par bērza darvu un cinkotu podu, kurā pilēs visuma asaras, tās būs īsts geto, emo, gots un pedo, viss būs slikti un vienmēr, bet tagad turies pie stangas, mēs braucam ciemos pie santas, ak nē, tas ir slikti sacīts, tu taču redzi, ka tavas domas ir redzamas, tagad tūlīt izdzēs visas atsauces, visas plikās bildes izdzēs no publikas, jo kad sabiedrība sāks interesēties par publisko naudu un kas tai stāv apkārt, tad ripos galvas, tiks šķiroti kauli un tevi atradīs, tevi indivīdu, īpatni un delveri, visu tavu rīcību izķidās un atradīs cedeli, kurā tā arī ierakstīs, pēc nopelniem un bez balvas un tad visa tava turpmākā eksistence būs iekrāsot ka griežas galva un nevarēsi vairs apelēt pie cilvēcības, jo tu būsi izraidītais un pats būsi vainīgs, jo kas tev lika šķersot līnijas, ir taču jāievēro vispārējā noruna, kā nu cilvēkiem tā pasaules realitāte ir savilkta, tā lūdzu arī esi mandarīns, ja tu esi košļene vai arī ja tu esi kādā kastā, tad nestaigā bez kaskas un negriez nagus, jo tas tevi nodos, ka nes nešļavas vai arī ar kurtuvi uz muguras staigā un piedāvā piesiet zirgus.