Viena lapa - Post a comment

indiras gandijas gadā saviem klausītājiem piedāvājam sauso likumu bez principa pagarināti pipi līkumu reizreiķina pinkšķi skaidu briketi un sifilisu zemes sāli papīrgrozu un ovālo audeklu uz pieres un starp kājām baigi ložņā visur kamēr apmaldās čūska līda bikses plīsa savēlās apvēlās vēlā vakara stundā mola katedrā sausais likums sanesa sev priekšā kaltētus ābolus un sifilisu smailo lokano āmuru beidzot visiem ir savas iespējas atnest mūsu ābolu, mēs esam viņam likuši saprast, ka mūsu sēžamvietas mijas ar pravieti un tad atskārst, ka beidzies rums un kola un staigā atpakaļgaitā un marinē redīsus ar balto āmuru un beidzēju pusē saziepējas un atlicina sev staigāšanas manieres un manevrus un strutas un pūžņojumus un trauksmainus skatus un turkmenistānu, bet bez tās algotajiem darbiniekiem anime sfērā un mēs viņiem ienesām karietē aumaļus dzeltenos agro pūdeļus un viņi viņus arī pūdēja staipīgos audeklos un ķiverēs un mēs viņam gaismai austot bijām sadevuši tik pilnas rokas, ka no mums bija bāls bērns palicis pāri, lai gan viņš bija atmosfērisks, es viņam iedevu dunku sānos un viņš pa mīļo atsīpolojās un sadeva man pa ķekaru tā, ka es izvēlos aiz visām atzveltnēm un gaidīju iedvesmu, ko man iedeva staipīgas rokas un lodāmura karstais plecs izdvesa sāpes no amorfās dabas manas un es biju tāds kā drukns tēviņš ar pīļknābi bastiona vidū stāvēju un ķēru pīlādžus mutē no lidmašīnas izkrita avīze papīra stērbele un tiesnesis mieriņš uz debesīm aizlidoja un pārstāja precēt vecas dāmas un gaidīja gultasveļu atnākam pa pastu.