|
no visiem plānprātiņiem būtu iegaumējams šis te. ja tu kādreiz redzi aiz sevis paliekošu atkārtošanos, tas nevar kalpot par birkera skaitlisko vienādojumu ja visi dirš, bet konglomerācija ir tādi mazi pilsētas sīkvienības, kas nevar savos sapņos prātu atradušajos kailumos rast kādu izskaidrojumu būtiskai parādībai tieši fenomenoloģiskajā interpretācijā. ja jūs savukārt kā galvenie vaininieki būtu varējuši no manis atturēties, es varētu jūs saukt par diedelniekiem, bet lieta ir daudz nopietnāka. tā, piemēram, kailgliemežu konglomerācijā ir radīts tāds spēkvienības rādītājs, kurš nevar ap savu asi samazināt visu tam radīto kokgriezēju vielmainisko surogātu. ja jūs savukārt redzat skaitliski mazāku vienību, tai noteikti ir vajadzīgs kāds tērps, kas var asu nazi vilkt tik ilgi, kamēr tas nevienam nav pieskaitāms, bet tikai vairākas reizes atbaidošā kulišu ainavā varētu pat ietriekties jums deniņos. no visa šī pīgožņa ir šķetināms šāds pavediens. no manas plastmasas eksistences varētu vienu secīgu rituālu atvasināt. ja tam būtu kāds griezīgs spēks, tas noteikti mani var ar žoga palīdzību novest līdz kaitīgiem paradumiem, kuru liberalizējošais spēks būtu gatavs atteikties no mielasta tieši mēra laikā, kad visiem izkritušajiem matiem būtu kādas zosis piesietas, lai tās atdarina klimaksu, kas atgādina smieklīgu vālīšu izdzēšanu no polārā loka specifikas, ko es nevaru apgalvot par kaitnicisko siluetu vajadzību izģērbties pie pieminekļiem un ļauties graujošajam sabiedrības spēkiem pateicībā par zemledus sklerotisko skopumu bez jebkādas vajadzības izvazāt to visu pa pasauli un nemitīgi rakņāties skopuma grēdās, kā tas būtu sarēķināts jau iepriekš rok, to nekad nevar ar zvanu izdibināt, ja tam ir kāds eglīšu dēsts, tas pārvēršas putekļos un nekontrolēti vairojas atvasinājumos un grobiņās. tā tas turpinās, līdz kokam izaugušie atvašu īsinājumi vajadzības spiesti uzkāpj uz čiekuriem un jājēju dzītie skursteņi no ko nu tas jau ar visu dinozauru margarīnu ir iedibinājis vārdu nozīmju izlaupīšanu vai nodrāztā kāta galā ir iesēdies viens čiekuram līdzīgs īgns un taupīgs turks ar zemeztrīces skopā grauda vairīgumu, ko tu par to būtu pateicībā izdzēsis ar skaistā brīnuma vajadzību izdibināt skopuma kailos gliemežiem piedēvēto skaudības manifestāciju kūtrumu un tu redzēsi jau tagad grūstīties patikā aizmirstajiem beidzot radīt kaut ko kuluāriem piedienīgu un tas bija viņa dzīves stulbuma kalngals ir tāds, kad tukšajam nesējam vārdi mutē ielikti un rodas ikdienas realitāte, no kuras nevar saprast, kāpēc bezjēdzīgs sūds var peldēt pa piena upi, ko no savas rīkles laiž lemberga tanki ienākuši rīgā izrīt visu cūkādu ražotni. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
