Viena lapa - Post a comment

Labi, es mēğināšu pastāstīt par jūsu aizvainojumu, bet kopumā tas izskatās pēc žēla lego. Vai tad rakstībā nevajadzētu atļauties neatļauto? Ērtības labad savu dzīvi jāveido 50 gadus uz priekšu kam es to stāstu ja man neticat baigie jau nu kaķīši skatās kā griežos ap savu asi un gaida kad žā žā perfekts punkts ir tāds kas rotējot nerada sānslīdi lai būtu perfekts ir jāatmet liekais nu kā lodīte kad nemet uz sānu jūsu skatiens ir miglains un es šaubos vai savstarpējo sarunu rezultātā jūs nonāksiet pie noturīga būtiskā pastāvēs kas par sevi pastāvēs bet nevajag mani mest no kopējā mantojuma arī man ir piekļuve pie cilvēciskā nebūsiet taču tik tālu gājuši ka iedomājušies mani par iefiltrētu eksploziju nejau destrukcija virza pašpārvaldi bet gan organiskais stikls kura prērija ir rakstudarbs uz trim lappusēm par to vēlāk parunāsim nav nekādas vajadzības melot visi tā pat viens otram virsū nesagulsies tādēļ neaizmirstiet atstarpes visi taču esat klaviatūras lietojuši.