Viena lapa - Post a comment

Sansebastjans aklo meitu vīrietis. Kruzuļi, cekuli, krīta grīdas. Noklausieties sarunas, tās peld pa upi vidu. Un meklē. Vazaņķis tītariņš, guļošais tīts man tas. Kleopatra Klementīne klaudedestīnā zārka mala. Sarkofāga aproces, celofāna māga. Klausieties, biedri cepurīši, šonakt klauvē Grīziņš. Špakteles meistars, uztura bagāts, lingo, lingo pussprādzis. Dzelzs rokas, dzelzbetona kājas, nebaidies ne nieka. Tas autokrosa sarkofāgs. Ja ņeima, tad tu palika. Škeletāna barība no vārīta zoda. Vairāk sola, ne špetna, bet dzīvīga Namībijas karaliene. Uz štropes poda, pa ß, tas nav nieks. Tu klausi viņu pārpasaulīgo bausli. Tu rāpo viņā, kausli. Ar bobsleju, ka tavu neķītru nātri. Es ieteiktu ātri, vitonīgi pa bruģi ar pelageju. Ja atļausiet ar sārni, tas oriģināltekstā. No kvieša rudzā. No nievas pierē, daivā trulā. Ja ņemsi, ziedus došu. Pār Daugavu pārdošu rosolu kviešu cirtējiem ar aramgabaliem. Ņemsi, turēšu. Visu liesu. Tu taukā, Bukareste Orestā Silabriedī. Nakanuņe. Devītā līnija. Lai pārtiek, kam pārtiek. Tev un blusai. No kniepadatu lietus ar ģeometrisku figūru pār seju nolijasmaids. Tas Turaidas rozes kalngals. Tu speciāla, tev rūp. Esi tālredzīga superbūtne.