Viena lapa -

About

	May. 19th, 2015 @ 08:53 pm

Izvēloties ierobežojošos ciklā sistos vai arī mazliet iebalzamētos es
ieteiktu tā teikt sauciet to kā gribat redzat ir šāds tāds aerosols
mūsu mētelī šeit istabā sakustējies kā ciklam pienākas tas ir no
vienas oderes par sienas dekoru par kaut ko tik pat simpātisku kā
jērādas dīvāna pārsegs jau tajā kantainajā stūrī vien kā brīdis
vienpatis tas līksmi tecēt sācis un taisa gubiņu pie pigora un amorālā
dēmonā kā dinamitā ekonomikā starp disciplinētiem demokrātijas
pārstāvjiem līdz iedzimtajiem cilvēkiem dilemmas mācības apoloģētiem
un visiem citiem šiem dīkdieņiem kas nav nekādu kaepeiku vērtā cirstā
kursa minētā un diendusa ir itin visā kas kustas starp dīķi un stārķa
ligzdu ja tam visam vēl pa starpu lielgabala apaļumi kustas gausi pāri
šosejām un linu alejām kā plebeji tie saskandina glāzes un izlietajā
ruma avotā ir arī kādas nezināmas gāzes bijušas starp starpslāviem un
biešu grēdām pārstrādātā rūdījumā no viltus izvilktā ar svilpi
izsvilptā lieganajā cērmju kur tas redzēts tas ir cienāts tas ir
cienasta viesis izcienājiet viņu pa tīro es tūlīt atgriezīšos.

Ienesas studijā visas viņa putu kastes savandītas un arī sandalēs kāds
mēslu čupu uzjundījis un tas tagad pēc kā izskatās? Nekā noteicošāka
par šīm zampām nebija redzēts uz jūsu ielas mazliet betona izlijis tas
būs no nacionālās bibliotēkas pārpalikuma stāvās lampās kā grēdu
armijās es jau viņam visas vīles izšuvu un tad ar autostopu gājputniem
tālākā punktā pieskāros ar Pēterbaznīcas cikliem ir viens man vēl
kabatā kā baterija ermoņikas arodā jau tagad redzat to uz stūra ja tam
visam ir kas pieklājīgs vēl sakāms tad to arī pasakām kā sacīt jāsakām
un tad jau arī ieraugām cik daiļas miskastes visapkārt gaismu dod no
savām rokām apslacītām duļķes omām jau tas visam ir no vienas vietas
pieprasīts un tagad arī strutas sakasītas vienā lielā pilē izkrīt
pusceļā starp durvju virēm un no mūsu lielskungiem tas paģēr samtu ja
tam būtu bikšturī kas gredzenots un līksms.

Bet tikmēr pustumsas puisītis laiski laizīdams sava galda kājas ir
ienesis pieliekamajā gaistošas cerības radīto plīvuram piestāvošo
kunkstu ēnas un arī tas nebija no stereotipiskajiem graudaugiem
aizlienēts bet gan pa taisno no prototipālā gambīta kā derviša nāve tā
aizlaidās garām mūsu māsīcas logiem un resnajos tesmeņos spriedze kā
pavardā iedzēla skaustam un sadūra pūsli jau tagad tas iztecēt spētu
bez mitas ja vien tam spuldzīte ieskrūvēt neliktu savu mazo abažūriņu
uz pikantajām kājelēm vienviet un tai pat sekundē kad gruveši no
plauktiem krita un zem sevis lielisko lidostu aprakt spēja ar vienu
vienīgu kūpošu dūmaku kā klajiem smiekliem veikalnieka sejā parādās
kāds harmonālis lai tajā ievīstītajā taukpapīrā sazīmētu kādu āderi
bez tādas jau pat smieklā nekrist ja tam sava ādere nav minēta
enciklopēdijā jau nu tiešām tā nav minēta nemaz nerunājot apklusinātā
balsī paziņojot un skaļruni prom metot es jumsīm talkā nākdams
radiotauri kūpinādams neko no ādas dīvāniem nesaprazdams ir jau arī
kam piekasīties.

(Leave a comment)

Top of Page