Viena lapa - Post a comment

bet varbūt nav satraukuma stunda klāt ja ieliksim mazu cukura cipariņu ar pareizrakstības vārdnīciņu nu izbeidz ingmār kāpēc tu gribi būt par lupatu kurā visi itin visi var apslaucīties vai tad tavs zinātniskais grāds nepaģēr ka izliekoties ārpus savu iespēju robežām tev nospraustie akvamarīni nav gluži saules cepinātie ja tiem atnestu mazliet glāzes ūdens tas būtu bez tīģera paģērēšanas vai varbūt jūsu pēdējās izlaiduma klases gadā gādā kāds uz riteņkrēsla ja tam ievieto mutē zondes un tas ir tāpēc ka gribējās pārģērbties par bisektrisi ir viņam zināmas kalna dāmas statuss sienas griežamajā instrumentā ja tam būtu visi iepatikušies no sāls līdz pat mīdijām bija arī bukte uz sastutētas tējkannas kad jūs bijāt līduši garām stumbrājam un saklausījuši peldošas vestes tam visam būtu bijis izlauzšanās sindroms ja no kuldīgas ar tējas locīšanu bija nonācis pa div nedēļ uz lielā līkuma cauri staķelei un dziesmas dziedātāji bija viņam lūguši izbeigties uz perona bija arī kāds kukurūznieks nosēdies un taivānas dienvidos viņam ilgviļņos tāds kā likvīdais amors sasprēgājis vienalga kā lai tur būtu uz stipras draudzības rokturiem gājiens ir palicis necaurskatāms ja jūs literāro teoriju neatzīstat par kurlmēmu tas pagaidiet redziet skaidrības labad jāpateicas arī kursa biedriem no akadēmijas bija viņam līdzi paņemts kreisais torpēdas atmosfērs jau no kurtuves laikiem bija viņam arī kāds prieka avots ja tam bija viņa ermoņikas žēl bet nevietā pieaicināts konsultants bija viņam licis piedzert pie piltuves dibena arī vienu pildspalvas apveidu kā jau tas lugās un dzejā bija viņam licies iepatikties laikapstākļiem un manas mencas ar filtru un tīteņa papīru ir viņa laikabiedriem nesaprotams fenomens ko jūs dzejā attēlojat kā kroplu patmīlu jūsu veikalā ir izveidots nostūru pikts kura skaistums nepaliks nepamanīts un tu stājies tais atmosfērās kurās tev zog ja jau no priedēm un laipā ir kāds kunksts vēl palicies tais dzīves perturbatoros kas ar kurbuli un rubli kabatā lien pēc limonādes bērza atmodā tas līdīs ilgi kamēr sastaps sauli un tai apkārt apvilkts loks tas ir pītais klūgu pinums skaidri saprotams un glīts izlīdziņi savus bērnus lai tie kopā nesatiek un tad daudzas reizes saki pigors tas kas izpaliek no jūsu tukšā katla vārtiem laidies kaut vai pēdējais ja glīts un no manas atvilktnes ieskrējies lec pīppauznieks kaut nu tam paveiktos ceļos un grumbās iepatikties pašam sev spogulī un gultā ir gaisma svīdusi jau redīsi un desmaizes nāk locīt iekšā papīru bez smalcinātas vilnas un tiem apkārt klukstes lēkā skaita rīta lūgšanu pie lelles acu dobumiem kā sienas slienas lielas atlocītas lienes un no kauliņiem tie izveidot jau māk skursteni kas nepārdod ne prieka māju ne tās klejojošo zeltu.