Viena lapa - Post a comment

ja kāds velns ar diviem ragiem un bārdu acīm un ausīm izliena ar savu bārdu kā tāds agregāts nejau pieturēties pie laika viņš atnāk paskatīties vai viņa bārda simboliski neiegulst divās čūskiņās, bet tur pat blakus ir cilvēks skafandrā viņam ķivere ir kā katedrāle ar plašiem stikla logiem un kā tur lielais samurajs ar masīvām bruņām jā ja nu dienvs ir mazāks par lielo samuraju pat velns ir tikai niecīgu daļu mazs salīdzinot ar lielo samuraju ar masīvajām bruņām un tad tur ir atvērums pa kuru tārpiņš nāk ārā veļas lēni un sāk jau izritināties un tad tur ir sadalīta pils kur visas daļas ir visai apliekumā sasildītai un ko tā dara tāda miglā baltā vatē tīta es jau redzu kā viņa sasienas ar gaismas akordeoniem tie jau ir tie gaismas putekļi jau sākas tumšais laiks ar kas te ir te tnoteikti ir telpas sabiezēmujums nē vienkārši telpa ir atritinājusies un tas ir cita izmēra velns tāds kā fantomass tiešām telpas anomālija ar viņam izritināta cepure cepure kā telpas izritinājums un tas viss viņam stāv gaisā un ko tu dari šeit jā viņš ir lielā metāla meža arostiks ir vinņs grūti vispār kaut ko iz''sķirt ja jau viņiem ir visi šie apgabalnieki ir r viņam viens radiators tāds un tur grūti saprast bet viņš ievada visu šo reljefo astrofiju un tur jau arī ir visi viņa ģimenes locekļi mauri un bi'feļi ar atņirgitiem zobiem un pankūku uz galvas un tad beigās sanāk lielais baltais fāze kur viens raķetnieks kā kukotājs kā tārpiņš viņš gaisā šaujas un tad ir arī viens arhipelāgs un tas viņu labi iemanto jo tas ijau ir fazāna drīzumā.

jā nus āksim no jauna. es jau arī varu būt vārdu vadītājs. ko tas nozīmē šais apgabalos. kas tie ir par abgabaliem. tie jau ir lielie ieti. jau nu sākam mēs tādus kā stūrīšu s aplīmēt pagaidiet mazliet. es iestājs par vienkāršību. neko sarežģītu man lūdzu nepiedāvāt,,. ja jau tas bija viņam iegavilējies, tad vienkāršība ir izcilnieku mantojums. es savā vienkāršībā. kāpēs es atkal pīpēju. tas taču nav no svara. kur ir mana vienkāršība. es taču komandēju savu iztēli. labi, saprotiet, kā gribat. kur manas pamācības par pērlēm. man mezliet gribas arī kādu gaudotāju. kas ir šis gaudotājs. s visu laiku es mu novirzījies no temata. tik daudz manas domas bija aizņemtas ar starplikām. ko tas viss bija viņam licis arīt.

villainītis pagriezies skatīties, kur tas bijis redzēts skaidrās debesīs es redzu, ka griežas dāma platā kleitā vai arī kāds galma vīrs lielā ķitelī ir viņam zvaigzne laidusies garām mērenos instrumentos ir viņam ienācis prātā zobiņš mazajam kāmim bebram kur sākas dziļais mežs tur atlupis cilvēks stāv dziļumā un cepure atlocīta no telpas sienām jā rekur jau arī visi reljefi, bet grūti izšķirt, kas tur sanācs vesels vezums dažādu lietu noteikti strīpainais uzvalks un krāvumi kādi nebūt kāvumi un gludāks tas baltais laukums tas iegarenais ķeksētājs paķeksē ar gariem nadziņiem.

tātad trīs tēli. ienāk velns. ienāk samurajs. ienāk cilvēks. samurajs ir vislielākais. velns ir ziņkārīgs. cilvēkam ir cepure, kas ir atlocījusies telpa. cilvēks ir lielā biezoknī. pašā biezokņa sākumā. starp velnu un samuraju un starp samuraju un cilvēku ir baltas telpas. arī aiz biezokņa ir galīgā baltā telpa ar knaģīšiem.

man nekas vairs nav pasakāms. tagad laiks uzvest mazu ludziņu, kad viņam vairs intereses nav nekādas un arī pīpēt negrib, jo nedrīkst, savādāk sabojāsies kakls jau pa nakti brauca uz darbu un bija plaušās sēcoša skaņa un viņš sabijās, vispār skumji ar kādu distancētību skatās uz visām tām domām, kas nāk un saka, ka tagad tu esi diezgan netīrs spogulītis un tas bija smagi teikts, un es kādreiz biju neaizskarams kā samurajs, bet tagad katrrs var pateikt ko sliktu un nepatīkamu varbūt tiešām tam jāpievērš uzmanība visas tās pīpēšanas ir manu spogulīti sasmērējušas bet vai tad es nevaru iztikt bez smēģēšanas kā tāds zāģeris un vai tad mūsu iesmu pēdas nav jau mūs visus apputeksnējušas un daļas skatē ir arī kāds baudas kvadrāts. un ko tas edgars tik traki smaida kā dažbrīd būtu saslaucījis savas pakšu pēas un neļāvis briezumā ganarīties ja jau viņam pat gribētos sasperties podus un jodus un daudziem jau tagad mums bija savas gaismas palikušas parādā un pats savā mājā zogas kā zaglis ka tik kāds neredz un nepamana kur tad tā dzīve notiks ja nepašam savā mājā.

kā noticēt tam lielajam orgam. jau velns no manas miesas līda jau no viņa dzīve spīda jau ar tevi kopā eju, el pelageja.

tad trūdos viņa rāceņi ar spēcīgo samruaja stāju. tā spēku neatspēko ne uz jūsu barankām arī varu jums šo dot tēva doto aenorobo saukli savas zīves spiesto sausi viņa dzīves cikli jaudā tikai nopirkt siksnu. cilvēks jauns ar galvu atlocītu seklas viņa spēka pravas ir viņš dziļi drūmā miglā sauktu to par naktsgalviņu atlocītā cepurē ar telpas sāniem pieglaustiem pie sejas arī tu to ieraugi no šejienes es viņu varu uzvarēt ar plikni. cilvēks lielā blīvumā stāv ar atlocītu copi redzi tu viņu esi nobiedējis varbūt paklanoties atvainojies saspied roku savās delnās cilvēks ira pliks. kas ir šis biezoknis resnais, ko neviens nav atperējis, bet atspēkotos daudznacionālos kadros mūzika skan no priedēm. es rerdzu visu s šos savārījumus un savārstījumus un mūsu pekles dziļais jūgs.