Viena lapa - Post a comment

Puķaino rītasvārku apvilcis kaut kur starp kāju un siltajām zeķēm nelāgi smīnot nāk dunduriņš durties, tā tomēr ir solīda īrniece. Neapēsto gaļu uz galda atstāja, bufetes pulkstenī noslēpa, strīpaina kā indiānis. Un no vienas rokas otrā pārlika, locītavu bumbuļiem kustoties, kas to būtu domājis, ka šitā izgājis dzeltenas krupja acis. Miršanas sludinājums: galds ir klāts, zagts Rudzīša restorānā, strīpa pie biksēm un tuvās brilles kā baroniem anekdotēs.