Viena lapa - Post a comment

Mēs lēsām tā
Ka izvilks ziemu
Sakabe jau trīc
Un fermas garais stāvs
Kā ciklodols
Ar pienenēm pie lūpām
Dzēra grūto pienu
Lēja kaklā, skaloja
Skoloja un kokakola
Visu atbīdīja prom
Par sanāksmi tas sevi sauca
Par emblēmu
Par iebalzamēto milzi
Par mizu ķēniņu
Un raugs
To visu redzot rezignēti
Kniedējās vaļā
No apvalks.