Viena lapa - Post a comment

ja atļausiet piegult šajā pļaviņā šajā siera bodītē kur piena produkts ir izstrādāts gadsimtu tradīcijās un kur paaudžu gaitā kaldināts kolhoza garīgais mamntojums ir mums davājis tālruni ar vadu vispirms un tad bez vada ar saikni ar realitāti vispirms un tad bez saiknes uzticieties bezsaistse iespējām jums tikai jānotic ka starp jums un jūsu kompanjonu ir kaut kas neredzams jūs pat varat to nejust bet vienmēr kaut kas notiek par ko jūs nemaz nezināt un savās aizdomās jūs to nekad nespēsiet izsmelt tas būs mūžīgs avots jūsu raizēm kā mūžīgais dzinējs varbūt ja raizes varētu kurināt mēs kļūtu par fekāliju rūķīšiem kas visu dienu stāv krāsns priekšā un pārliek no viena plauktiņa otrā kurā kurā smūžīgā uguns par visu kritušo piemiņas iemīlinātajiem pafosiem un rēgiem bija savas cimdiņu rindas kad tie stāvēja lai tiktu krāsnī kur pārtapt mākoņos un kur viņiem cimdiņu rakstā būtu desiņas ko pagrauzt stāvopt rindā pēec pudelēs iepildīta piena vai arī antresola ko var nomazgāt ar vaska svecēm un pēc tam destilēt par kaut ko nelikumīu kur visa metropole lielāka par megapoli visiem ir savs aparatčika mazais datčiks un viņus visus var dabūt rokā jebkurā brīdī pēc pieraksta, pēc ikdienas rutīnas trajektorijas un pēc tā kur viņiem atrašanā sbīrīdī ir saribējies padzerties sodu un tā viņi staigā roku rokā viens otram mūžīi uzticīi un gatyavi izpalīdzēt ar ierašanos komisariātā dažādu vistriviālāko instrumentu noskaidrošanai lai taču tā būda turpinātu rūkt.