Viena lapa - Post a comment

Biezpiens kā portfelītis spiež uz gemošanas apātiju. Oskars Tīrons Vailds notupies man pie kājām knibinās ar alelujas sēkliņām, grauž, loba un cienā pudurus, kuru almanahos jau aizmetušies ciprešu sarullētie vīstokļi. Kad pasaule aizlido kā skruļļaina grāmata, tad gan mēs gribam, kaut būtu iemācījušies vērot un domāt. Ar somas pudeļu attaisām, rātnuma nokaisītās takās saku es tev, piebaldzēn, lai liras birst, lai koki šalko, iesim šorudeni tautā talkā palīdzēt un uzkundzēties velosipēdu rūpnīcas teātra trupā kā kartupelis tu mani glaudi kā jāņtārpiņi man spīd zobi uzliec jumtiņu savam vārdam un parauj gaisā priekšējo ratu, lai aizbirst kausēti zirņi pa bruģētu nogāzi, ķerdamies pie titānika asakām un spurām, zvejniek.