Viena lapa - Post a comment

saturieties saturieties šeit es nāku realizēt savu zudušo sapni par pilnīgu atklātību un atklātību ugunī es tik ilgi esmu slēpis gan savas garumzīmes gan mīkstinājuma zimes es esmu bijis citu cilēku dzīēs un citi cilvēki manā dzīē stāv es nolieku priekšā spoguli jo nespēju nest nastu, kas man nepatīkama es gribu tik tāu kā putni lidot un kad rihards mani uzslavē es zinu jā tā ir bet ne tagad tā bija pirms septiņiem gadiem es jau tik ilgi esmu bijis pieaudzis ka vai maz gadījies kad es tāds sabēdājies es gribēju pilnībā atklāties jums un jūs man nemaz nepatīkat kā nu ne man patīk kad cilvēki reaģ'e uz manu atklātību bet ja es neesmu atklāts tad es nearu pieņemt reakciju jo es zinu ka es tāds neesmu un negribu būt tāds kuram nav nekā sakāma es jau ievai teicu ka neslēpšu tangensu ka tas ne obligāti būs smuks skats, bet tomēr korķīs būs ieziests ar eļļu tas arī nav vienas dienas darbiņš tāpēc man ir klaviatūra ko es pievienoju telefonam lai varētu labāk ierakstīt jo bakstīt ar pirkstiem ekrānā nespējā neko pateikt tā nu gan ir nav ka man nav ko teikt bet marīnai ir ko teikt tāpēc es uzlieku orgona blāsteri uz galvas un esmu tāds kā rihards teica tāds punktam un ievai tagad ir grāmata un tas ir labi, es tikai apbrīnoju kā rihards var noklausīties klusumā manā sabiedrībā es zinu ka es varu būt labāks man tikai vairāk par sevi jāpastāsta un jādara tas visu laiku citi teiks diareja vai arī grafomāns bet tas nu ir tas kas man vajadzīgs - terapija, es terapeitējos tik tālu tik diži tik cikliski es vairs nevaru pieņemt visu savu nomāktību man no tās ir jaatbrīvojas es neraizējos ka izklausos vājš tizls vai vēl kāds es patiešām par to neuztraucos es tikai gribu jums visu visu izstāstīt es neko negribu ņemt līdzi gribu būt tīrs un dzidrs kāds ir pelnījis stāties dieva priekšā man visi demoni apnikuši visi velni elles un ciešanas slikta d'ūša tas viss nav mans mans ir tais taisnais banāns kas iznāk no mežmalas es nekur neeju es apšaubu ja es kaut ko nepareizi pasaku un man patīk rakstīt ātri es nekad nepārlasu un nepārlasīšu tas ir mans parlaments un brezents zemes virsū es jau tik tālu biju iestidzis mūžā un pat nezinu priekš kam kā labā jo ir tik skaidrs ka visas iekšas ir jāuzliek uz āru un jāskatās kā tās dejo pa galdu tā nav mana kustība tā ir iekšu kustība tām ir pašām sava krāsa āda un kustību amplitūds bet es esmu tikai punkts pat ne tas ne kāds ne punkts es neesmu negribu svešas ādas aplipināties neesmu nekāds vikings nedz arī latvietis mana latvietība man ir nomocījusi visi sociālie arhetipi mani ir nomocījuši es to nevaru vairs izturēt tāpēc e par to visu jums stāstīšu es vienkārši stāstīšu un viss un ja pat apkārt nepaliks neviens kas klausās es tik un tā tik un tā es rakstīšu šeit jo vienmēr būs kāds kas klausās vienmēr kāds būs un lai slavēts dievs par to es tiešām esu par to pateicībs jo savādāk ir šaubu sāpju un nelabuma sīrups un visas tās lietas ko es šajos gados esmu piedzīvojis pazemojumu niecīguma sajūtu es to visu gribu atbrīvot no savas ādas no sevis es to gribu atbrīvot negribu būt kaku magnēts vai kaut kāds spermas toveris, kur katrs ar savu papīra rulli atnāk un atstāj nākamībai aizmirstību es negibu piesavināties svešus konstruktus es esmu terapeits un es sevi ārstēju man tiešām ir vajadzīga palīdzība un es sev to sniedzu. paldies, ka klausāties.