Viena lapa - Post a comment

Tomēr anarhisti uzstāja, ka kongresā nav bijusi pietiekama pārstāvniecība un ka tas ir pārsniedzis savas pilnvaras, un sarīkoja konkurējošu Internacionāles konferenci Sentimjērā Šveicē 1872. gadā. tas atņēma Hāgas sanāksmei, tostarp Bakuņina izslēgšaai, tās leģitimitāti. lielākais Internacionāles sekciju vairums pievienojās Sentimjēras ķermenim, padarot Marksa uzvaru iluzorāku nekā vedina domāt promarksistiskās atskaites. daudz lielākā bakuņinistu internacionāle pārdzīvoja savu mazāko marksistisko konkurentu, kas bija izolēts Ņujorkā; tā arī ievērojami veicināja anarho-sociālisma izplatīšanos visā pasaulē. Iternacionālē un savos rakstos bakuņins artikulēja sindikālisma un anarhisma pamatidejas un izstrādāja anarhistu pamatanalīzi un pamatstratēģiju. šajā posmā viņš jau bija atmetis savas jaunības pretimperialistisko nacionālismu. No 1870. līdz 1876. gadam Bakuņins sarakstīja vienus no saviem garākajiem darbiem tādus kā Statisms un Anarhija un Dievs un Valsts. var taču arī mazliet paslīpēties un kaut kur ieslīpēties kā nekonkrēts atmodas grafiks. Tomēr Bakuņins turpināja tiešu līdzdalību cīņās. 1870. gadā viņš bija iesaistīts sacelšanā Lionā, Francijā, kas bija Parīzes Komūnas priekšnotikums. Parīzes komūna cieši atbilda daudziem Bakuņina anarhistu programmas elementiem - pašpārvalde, delegātu mandāti, militāra sistēma ar ieceltiem oficieriem un decentralizācija. svarīgas figūras Komūnā bija tādi Bakuņinu ietekmējuši anarhisti kā Elizejs Reklus un Pjēra Jozefa Prudona tradīcijā dzīvojoši. par spīti pasliktinošai veselībai kas lielā mērā ir pateicīga gadiem ieslodzījumā Bakuņins arī centās piedalīties anarhistus iekļaujošā komunālā sacelšanā Boloņā, Itālijā, bet bija spiests slepus atgriezties Šveicē, kur apmetās Lugano. viņš saglabāja aktivitāti strādnieku un zemnieku kustībā Eiropā; viņš arī bija svarīga ietekme uz kustībām Ēģiptē, Latīņamerikā un citur līdz savai nāvei. viņš mira 1876. gadā Šveices slimnīcā Bernē.