|
daiļais amats ir radījis zilos drosmes ezerus, un jājūt jājūt, kā tas jāj, kā tam visapkārt ir mājas birzis tam ir apkārt bet ne šeit es sākšu savu izklāstīto mālu. nekad vēl nav sācies skopums, nekad vēl nav radīts kas tāds, ko pret visu vilkābeli sistiem zobiem radītais ir atnācis no māla es viņam saku, lai tas kokus negāž nekož kokos koki labi paimīļāki pat par pašu zilo vilnu zināt kā tas apkārtmēru stāda zināt kā tas lāpa ārda domās izlikties nemaz ne tik, cik skaistums meditē uz gaismas paviljona ādas deviņos no desmit kapilāriem sīkiem ieminies līdz sastapies ar dzīvi visiem gribētos to redzēt tagad, kad no vienas maijvaboles iznākušas divas deviņos dzidros koplietošanas traukos es redzu stāvgrūdām pilnu mamutu es lecu kurzemes hercogistē mēs lecam ziemeļeiropā nodots bālels izdomas bagāts suntažu urga iznesiet to ārpus loka es gribu streipuļot tepat un atnest savas skaidrās birstalas no visiem pakavu dārdiem mūs iemājo ar žubītes stiebriem mūzika ir saskatīta šeit šais dāmās gribētos kliegt dzemdību dziesmu klajš ir šis lauks, kas iesūcis visu brezentu gan jau laidīsiet dzimto sarakstu gan jau koks bez atpūtas trīcēs. stop viss šis neliekas tik niecīgs lai jau laižas tas pa priedi un lec tam apkārt zaglēni zaķi dzīvi skaidrā partitūrā neizliks tas prom bez mitas tam ir ienācies kāds audums liks to apkārt gurniem šķaudi gulbi tevi nes pa staciju vadiem. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
