Viena lapa - Post a comment

nevarētu patiešām teikt, ka man patīk mana jaunā persona. ko es tur vienu reizi teicu, ka tad kad man būs piecdesmit gadu tad gan es būšu krutāks par piecdesmitgadniekiem, bet nākas konstatēt, ka tādas meitenes kā dute grib uzzināt no virginia_rabbit, kāpēc viņa man nevarēja piedot? kāpēc kāpēc man nātres iet pāri ķermenim, tāpēc tāpēc, ka es sēžu krūmos pie ezera. es esmu pliks, man kājās ir zeķes, bet tas nav pilnībā zināms. uz ezera ir vakars, otrā krastā redzami koki un debesis, augšā ir gaismas stabs, tie ir kosmiskie kuģi, kas mani nolaupa. kāpēc man ir jādzīvo spēkstacijā? es varbūt gribētu būt putniņš? kāpēc augsti papēži atstāj ritmu uz asfalta, vai tāpēc ka balts limuzīns ir laulību krāsā vai varbūt tāpēc, ka kad biju maziņš mani jau vienreiz salaulāja pa jokam kādās kāzās. kas tās par kāzām bija un kas tā bija par meiteni? pajautāt to vecākiem īmeilā būtut tāpat kā uzrasties pēc divdesmit gadu prombūtnes un visu savu ceļojumu gaitā radušās pārdomas mēģināt noskaidrot, bet visu mūžu ir bijis klusums, tagad pa dzīves ceļiem izgājis un pa dzīves ūdeņiem izbraucis, pa dzīves gaisiem izlidojis viņš atnāk mājās meklēt galveno elementu, kas noslēgs grandiozo eksperimentu ar cilvēka dabu. vai jums būtu kādi ieteikumi cilvēkam, kas ir nolēmis iet, bet apstājies? ko tāds cilvēks, tādam jau tikai var uzbrēkt, iebaidīt viņu, iekustināt, lai viņš kā taurenis pa lampu sistos, pa sikstu kapellu ar koka nūju sistos atsistos no kardināliem atsistos no ēnām, no brāļiem, no miesīgas mātes atsistos, lai tikai tiktu līdz zelta nektāram, kas pacels rokas virs nātrēm. es padodos, saņemiet mani gūstā, atdodiet mani fuko uz pāraudzināšanu, es gribētu redzēt, kā jūs mani ārdītu pa slānim vien kā sīpoliņu un viņa piedzīvojumu, kā jūs gribētu zināt visu par mani. tā jūs arī darīsiet.