|
man nokrita sivētniņš. lūdzu, paceliet. ļoti gribas naudiņu, bet nu tagad jau aiziet kā parasti. parasti paraksti. šajā dienā dzimis slavenais šodien dzimis slavens šodien nav izvēles jāsvin kāziņas šodien rukājam ar dubultu sparu. kas radīs produktu, ja visi strādās? es ieliku bankā bildīti, tagad man nāk rupucīši. klausies, vai tu ieliki bankā bildīti? ar actiņu. ar leikoplāksteri un lupu. ar šo rakstu es gribu pievērst preses brīvību, lai tā redz, kā tautai štruntīgi šobrīd iet. man ir dators, bet to iegūt nav tik brīvi. vispirms jāaizbrauc uz pilsētu. tur šoferītis valts iedos savu veco datoru, ko pieslēgt pie sistēmas un par septiņi deviņdesmit mēnesī pieslēgt interneta padevi, lai var rakstīt rakstiņus. es sapratu jūsu štruntu. tam ir kāda saistība ar fonētiku. ir tāds tumšais l, tāds kā tumšā likteņupe, kad kalpa liktenis liek lekt ūdeņos, virmuļos. es pats ar tām pankūkām biju aizstaigājis līdz ciema padomei, man tur māsiņa šoferīte ātrās palīdzības revidē liek pa uzšuvēm es esmu balts kombinzons strādāju morgā vairāk tā kā piestrādāju, lai zobārstam pietiek. es esmu anesteziologs, mūsu praksē ir gadījumi, kad cilvēku glābt nav iespējams, tad mēs viņu ieperam un liekam samaksāt sodu. kā pirāti kas nolaupa kuģi un tad novelk viņam trīs ādas. iedomāties, paņem lielu gāzbetona gabalu, vienu daļu dzelzsbetona un trīs ceturtdaļkarotes dzelzceļa un samaisa ar vienu daļu ozola. es jums te tējā pieliešu tādu savdabīgu badirjāni bet tagad varat mazliet nomierināties, sāks snigt. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
