Viena lapa -

About  

Previous Entry Feb. 3rd, 2013 @ 08:18 am Next Entry
lai arī gala rezulāts bija izskaitļots es pa nakti redzēju robežu par dzīvi kā dzīve par dzīvīti vai dziesma par dzērvi es nepretendēju uz oriģinalitāti man vismazāk vajadzētu tādu uzmanību vienīgais kas mani atturēja šīs trīs dienas no rakstīšanas bija tas ka budisms uzskata, ka grafomānija nav nekas saistoši stabilizējošs ka nomirt tas nepalīdzēs lai gan es neesmu drošs ka pareizi esmu to sapratis man kā unikālam indivīdam ir savas zamarozkas un kā nu tā speciāli atturēties no grafomānijas kad visi ir troļļi nu lūk tad es sevi ievietoju sadaļā grafomāns trollis lai citiem mani būtu vieglāk uztvert un lai tad cilvēkiem ir mierīgs prāts jo es nevienu prātu negribu saviļņot negribu uzņemties karmisko slogu kāpēc daru to publiskā telpā kur nenobrieduši prāti mani uzies uzmetīs acis un tad es viņiem caur tām acīm sapņos rādīšos vai sīpolam var pārmest ka tas raudina kad to uz pusēm pārgriež tam ir vairāki slāņi kā imperatora galmā kur apkārt staigā kailas meitenes un nēsā krūzes ar dzērienu buljons es viņam saku tam impērijas mantzinim lai man izsniedz nēzdogu ar linu sēklām es iešu pār okeāniem cīnīties ar lielo bulli un kāpēc tiešām man ir jāizdomā visādas balagāna lelles ja viss jau ir izdomāts es tikai griežu vārdu kombinācijas pa riņķi kamēr nekādā jēgā nekādā krastā nenobraucu tad jau labāk ir ņemt mītu un vienkārši traktēt to kā scenāriju lai ir miers uz zemes jo visiem jau labi zināms ka spēšu šo mītu ietērpt pasakainās mantijās un apbižot neatstāšu jo man taču ir iekšā sveces gaisma ko es nesu uz traka buļļa muguras pa tumšu kalnainu un mežiem pilnu krauju lauku kur svece apspīd tikai zīmējumus uz sienām bet es neesmu buljona pīrāgs ar ko bulli baro jo es esmu pipars ko uzliek uz ēdiena tikai degustācijai un kad resns pavārs brauc no kalniņa ar ragavām viņam sapinas mati bārdā un rīkle sapinas tam kurpju auklās izrauj valodiņu kā no bļodas izņemts tesmenis tur asinis arī notek viss ir zināms visādas darbības ir zināmas un es tās varu attēlot tās būs tās brīvās izteiksmes valodas ko es varu sevī izdaiļot es sevi regulēšu ar vajadzīgajām valodām un man būs divas dienas balalaiku skandinieki sabraukuši un lauzīs rakariem rokas aiz podagras kalna un griezīs dzīslas ar nažiem un sniegā būs pūpēžu lūpas sakritušas kā zari sakrīt uz avīzēm un mums būs dienas vidus pilns ar kapeiku suntažniekiem ko gar jurīšiem vadīs baltas auguma drātis un tā būs mana universitāte un tā ir man abaigā jūga skandālistu augmentācija un sniegs ir skaļš un nevienmērīgs bet gribas tomēr mest ar papriku pa pieciem vienmērīgiem pakalniem man izvēlēties piederētu tematu un tajā visur pa priekšu no vest savas ausis. es varētu to jau tagad izvēlēties bet man no sākuma vajadzētu izvēlēties kas tur bija piemēram varonis ahilejs bija uzskatāms par barbaru piemēram hektora līķi viņš divpadsmit dienas piesietu zirgam velkāja apkārt pa istabu kamēr apkārt karoja karš iedomāties iznāk viņš no saviem apartamentiem lai kādu noslepkavotu kara laukā jo pats viņš ir neievainojams tas ir kā iziet noplūkt puķi kā viņš savieno savu visvarenību ar to kā tas ietekmēs viņa karmisko ezeru es nezinu kā viņš pēc tam dieva rokās mocījās es uzskatu, ka mūsdienu zinātnei ir jānolaupa ahilejs no dievu rokām un jāatdod viņš karmiskajiem spēkiem lai tie viņu saplosa jā viņš bija smuks un seksīgs šis ahilejs bet liekot viņa attēlu uz iepirkumu maisiņiem mēs neizpirksim paši savu grēku kas mums ar kristietītbu ir uzlikts kā pārākās pakāpes decimāldaļas šīs matemātiskās atbiras ar kurām skabargainais skolas dēlis ir piedzinis mūsu plaukstas un korteksu jo tikai tā mūs var turēt važās ar šīm trešās klases skolotājām ja jums ir jāiedomājas savs cietumsargs iedomājieties viņas šīs trešās klases skolotājas tieši viņām ir visdziļākais imprints uz jūsu psihi vecāki tie tikai tādi banneri auto pārdošanas placī jo viņiem bija pienākums un viņi jūs mīlēja bet jūs viņus atpakaļ mīlējāt jocīgi nesaprtoami un nepiemērojami tādā veidā par kuru nekāda balva nenākas tad nu viss ir kā bez sarunāšanas bez iepriekšējas vienošanās tā kā noklusējot tā kā no zila gaisa bija jājūt beznosacījumu mīlestība un kamēr acis lielas un izbrīnītas tikmēr ok mīli to kas tev dod siltu zupu pie lūpām pieskarties un tad tu izskrien pagalmā ar gaiļīem lekties un tad mazliet tālāk pļavā tad mežos un upēs un tad meitās un puišos un vecāki paliek kā mazi cinīši kā foto atmiņa kas jādelē uz saules stariem un saules zaķiem un mēs mitoloģizējam savus vecākus, jo mēs nespējam izskaidrot no kurienes mūsos ir sajūtas kāpēc nevarētu būt nomināls plāksnis uz kura varētu rakstīt savas domas bet tā vietā ir visādi vibrējošs taškents kas ir mūsu mantojums no dieviem caur vecākiem un kas mums salīdzinot ar radiolu ir jānēsā līdzi un jālolo jo tas raida mums ziņas no pagātnes par to kā mums ir jāuzvedās nākotnē un tagadnē ja esi aristokrāts tu neiepērcies argos veikalā bet gan korsikas salā sit snīpjus ar vietējiem aborigēniem par ko viņi tev uzsit aci un tu esi guvis unikālu pieredzi bet es aizeju uz veikalu nopērku putekļusūcēju un atstāju to vannasistabā kā tādu izpirkuma dāvanu ka rekur man ir plus snīpis parādījusies nauda un es gribu tā kā izpirkt savu nepieklājību pret vecākiem pret savu pere un mere un latviski tēvs un māte vai tētis un mamma ir kaut kādas rotaļlietas vispār varētu lauzt sev kaklu par to vien ka latviešu valoda ir grūdusi mugurā dulnus bunduļus un neasus priekšmetus lai tikai dzītu nezināmajā un neizzināmajā jo tikai tā mēs spēsim saprast dailes teātri kas tur stāv kā tāds cepumu selgas paciņa ar ko var iet drupināties un sacensties berlīnes mūra gadadienā un iedegt sev sveci uz vēdera lai visas dzīslas iekrāsojas kā nīlas melnās tintes placdarmu kapeikās es jums biju varējis visu izstāstīt tagad atkārtoju jo gailis dzied katru rītu tā arī es iedziedos kā gailis no rīta burkšķu kā cūka pa dienu zviedzu kā zirgs pusdienslaikā un putu kā putekļi pēcpusdienā kad pie launaga garaiņiem kūpošiem kartupeļi paņem mani savās rokās un sakrata kā sāls turzu lai es kaut ko viņiem dodu kādu graudu ko likt uz zoba ko ar mēli varētu izmērīt nevis tikai gaisa pilis kas sabrūk no viena vienīga skatiena no pēdējā izdzīvojušā cilvēka skatieniem pilis bruks īpaši cēli varbūt viņš nepaspēs sabrucināt visas un kāda no palikušajām būs aizmetnis jauniem cilvēkiem jaunai civilizācijai kas sevi būvēs no nulles nezinot par to, kas bijis iepriekš.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba