Viena lapa - Post a comment

beigts ir tautas sindroms mēness rakājas pakavos raksta uz durvīm sienas paviljonos iemarinēts tas apkaujas ar kausli un miegs rada savas baušļu pēdas meta tas ar zilo audumu meta ar sandropezas kauliem meta durvis veras ienes sauju silto augumu mēs esam siti un mums ievērts nodoma grauds ir vienīgais, ko es biju sadzijis šajos auskaros un tas bija vienīgais, ko es biju sadakterējis ar gaviļnieku sodrējiem, mainot sindicēto šaujamieroci un tagad to ar prieku sadegt grib u miegs ir taisns prieka prātvēders un miegs ir tagadnes vergs nedod miegam sauju sauju medaljonu sāļu riekstu gribas devas sadegt mietos mesties priekam tieši iekšā es redzu šo augšāmcelšanos un tas ir aptumšums un miegs ir taustes instruments metas iekšā prieka vēderā mēs esam rudzi mums nav kapilāru sienas mēs redzam zivis mūs neredz neviens miegs ir mikls uno prāta uzurpēšanās mēs redzam daudzas tases u ām apkārt ir sirds formas un oguris ir turaidas piltuves kukainis un tauva raustās u meklē manas vietējās pēdas, lai tās apvemtu miega zilbes u tagadnes sindroms to jau bija sapircis ar kupātiem un sabirzušajā auklā tagadne staigāja pa prieka vezumiem un miegs ir pārticis o salpetra un dienas ir gaišas ar mai sapircies ir tautas guberators un miegs ir tusis tam apkārt raustās auskari un turaida ir piezemēta u tai apkārt rakstības grēdas mestas un ievīstītas ar turaidas papīriem un miegs raustās slavenās sveces liesmā sun diegs ir pāridarītāju sniegs tikai nedienas mums visiem iemūžināt ālu ļauj un tas ir papīra kuveitas sindroms, ko es biju sadārdzinājis un taustījies pretim kupenām un kapeiku sindromiem man bija piezemēts skatiens uz visu ko es biju redzējis un tagad to jau bija sapricirs un miegs gavilēja jo tam apkārtne bija salasīta un tā aptumšumos manas bebru pēdas gaviļu sienās pārdod miegu par visa varenības gadalaika sodrējiem un maksa par austrumiem manas paduses lasa un tam ir savs šarms ja tam apkārt ir kāds durvju virinātājs un tagad to jau bija sadevis rokās kuveitas sindroms un tagad to bija pavēris kāds no vietējiem sienas skapjiem un meli bija iekalbīgi ja tu zini ko es ar to saku un tagad to jau bija saziepējis kāds austroungārs un taisījās tam ievērt roku ausīs un aizvērt prom no mierīgā auskaru dziļākā augmentācijas rugāja un tagad to jau bija vairs tikai tagadnes sirds saplacināts un aizvests uz kuveitu skatīties kā tas bija viniem ievests no mauritānijas un vai tam bija sava dzīves kundzība pavēderē salipināta un tagad to jau būtu varējis noturēt par patiesības mēru ja vien tam nebūtu bijis kāds praktiskas dabas padoms o murāvijas izests un tagadnes sirdīs saspiests kā patosa grēdu varakļāns un man bija kāds austrumu paparaci sasirdzis ar sirds kaitēm un to gaviles bija tam apkārtmēru raudzījušās un tīģelis bija gaismas paviljonu austrumnieks un man bija gabdarījums ka ar kaušanos nebija vēl nekas iedarbināts, lai gan turaidas rozes bija vairākas reizes iemūžinātas ar skalpeļa palīdzību un nodoties šim paģiru vezumam nebija gandarījuma pēdas un tagadnes sirdis bija viņam likušas austeres baigi labi saziepētas un tas bija viņam ievērības cienīgus austrumniekus radījis tik dziļos kuluāros, ka ar patmīlas zivīm nebija nekas īpašs paveikts, kad no mūsu kundzības bija atlicis tikai skarbums un nedienu vāceles un tas bija vairs tikai sirds drūmākais augonis kas ar staipīgo sirdi bija staigājis pa prievārdu kapucēm un man bija gandrīz gandarījuma pēdas palikušas pāri, ja tā varētu izeikties u tam apkārt bija palicis tikai kāds neozīmīgs izmisums un to jau bija sapratis sirds dīkstu auklētājs un tagad to jau nevarēja nomeditēt o krūzes lejā no tā jau bija savas ziņas jāsmeļas u tagad to jau bija aizķēris kāds budapeštas rokturis u tam apkārt daudz bija darīs lai meļi laistu sev pār krastiem divas žilbes un divas zaļas kapeiku sirdis ko es ebiju darījis par patiesības varenību un aizvakardienas mierinošo apslēptības sirdi un gudrība bija vairs tikai tik lielos padebesos, ko miegainums nevarēja noturēt par skaidrības mierinošo austrumu un tagad to jau bija varējis nomedīt skaldnieku pievērtais austrums un tas bija vairākas reizes redzējis manas pastnieka pe'das un radīja viņa kaudzes ar vienu no lieakajiem budēliem, lai gan tam apkārtmērs nebija piesūcināts ar skulptūru, tam tomēr radās kāds rauga veidnis un tam apkārt bija kaudze sasildītu rudzu pīrāgu lai gan tas bija vairākas reizes meditēts un atlaists no manas pastnieka pienākumu slazda guberņas es evarēju redzēt ko tas bija radījis viņa patiesības graudos u tagad to jau bija varējis iemūžināt tikai tajos garaiņos, ko es ebejā radīju kā sulainis rada savas aptiekāra pēdas un aizlavās uz sliedēm, lai gan tajās nav neviens no mūsdienu praviešu redzējumu pēdām saziepēts u taustās kā praktisks pielevējums no miega un sirds klauvēm tam apkārt sastājies daudz dikti raženu birumu grādu un tagadne to jau bija vairākas reizes meditējusi kopš tā sirds klauves jau bija vairākas reizes nomeditējušas sevi lejā pa pieskrējiena ceļu un tagad to jau bija vairākkārt redzējis kāds pustumšs laukstrādnieks, jo tam apkārtmērs bija vairākas reizes rezumēts un rakstītais tam apkārtmērs bija ražens un nedienas radīajā skurstenī mani meditēja ārā no patmīlas robezām un miegs rakstīja tikai manas paduses un miegs bija irbeājā sadedzibājis kādu pstumšu kapa pieminekli un agad tas bija viņam ievīžīgos rudzos sapiies un es redzēju ka tas atnāk no mierīgā patmīlas rudesrožu kaudzīšu brāļu raudātāju piesmakušā apgabala un dara savas lietas par mierīgā pastnieka skulptru un agad tam vairs nav nekas no majestātiskā, lai gan manas basās kājas tam jau sen ir piesmakušas es tomēr neredzu neko no prātam aptveramā un miegs jau sen ir prasmīgi saziepēts un aiztriepts ar gumijas sintaksi un tauki bija viņa dzīves kulminācija lai tam apkārtmērs būtu saziepēts un atklāts kā sulu dzinējs lai gan man tas bija vairs tikai kā kungu piederības koeficients un es nevarēju viņam ielocīt iekšā prakses grādus un tāpēc tas bija vairākas reizes radījis savas sirds kultūru un taustījies ar meisterības spieķiem pa prieka kupenām un miegs tam bija vairākkārt rakstījis divas guberās u miegs tam bija vairākkārt rakstījis patiesības minētājus un tagad to varēja pat savā ziņā meditēt ārā o patmīlas skrimšļiem un aizveda viņiem zilos audumus u pakaramos un sasildīja viņiem ziās austeres un ienesa papīpēt ziedus u atvedināja vajadzību saziepēt skropstas u tas bija vinu redzes aklumam palīzdūjis un darbs jau ir viens no mūsu varenības iemūžīnatajiem un tagad es redzu ka u nevari mani piesmakušajā gumijā redzēt ja vien to jau tagad radītu židrūns un priieka vēsts bija viņam izlikusi pienu pie durvīm lai gan as bija viarenības aplieicin'jums no vietniekvārdu puses es to nevarēju saziepēt jo man tas bija vairākkārt saziepēt licis pašam visas šīs graudu pēdas un atveldzētās sirds klauves lai gan tas nebija manas spēcīgās.