Viena lapa - Post a comment

manu līdzšinējo darbību var raksturot kā - bāž batutu mutē. kad esmu sastrukturējis psihi uz pagaidprojektu tādu mājiņu kā uztaisa, pirms taisa īsto māju, pagaidmāju, kurā dzīvo ar elektrību un karsto ūdeni un ceļ blakus lielāku māju, īstu māju. tādā barakā es dzīvoju ar žurku. ieva nav žurka. es sēdēju gultā un teicu agni binder visu laiku kamēr sapratu, ka vispatīkamāk ir, kad saka priecīgā un mierinošā balsī. tad es teicu ieva tādā veidā, bet tad man novērsās uzmanība. man ir iekaisušas plaušas, inflamētas, bet es domāju, ka izretinot pa dienu cigaretes varētu uzlabot plaušu stāvokli. es vēroju savu ķermeni, jocīgs tāds. elpvads arī tāds aizsmacis, bet tās tādas iedomu kaites no ilgas sēdēšanas uz vietas. kad izkustēsies, tad būs labāk, tad varēs labāk novērtēt situāciju. savādāk kā šonakt, tik satraukti sapņoju, ka piecēlos un nodomāju labāk jāaiziet uzpīpēt lai nomierinātos. man tā pirmo reizi bija. pēc tam pamodināju ievu un izstāstīju sapņus. kas vēl tāds. šodien uzzināju par martinuez kā viņš kļuva populārs dienvidāfrikā pašam to nezinot, bet detroitā viņu tik ļoti neviens negribēja atzīt, ka viņš uz skatuves nošāvās, bet ne gluži. kautiņš uz skatuves gan bija, viņš gulēja starp auto riepām, suņiem un netīrumiem. staigāja tikai melnā un tas viņu nemaz nenospieda, jo viņš nebija latvietis.