|
izraelīti meklē paduses meklē tās visur kur vien ir divkapeikas ar to saskanīgo matraču audumu, ko mans pranka zibens ir devis atmiņām skandināt un tagad ir tieši tas patvaldības laiks kura griestos mēs svina sinodes es jums iedošu divas zivis un kaprona diegu un dienas gaisma ir tas matracis kas kairina ādu un buktes uz biksēm jau sašūtas un neklātienes grīda jau gaida, kad mans prievārdu sindroms būs apvilkts ar sienāžiem un tagad jau tikai atliek mugurkaulniekus pacelt gaisā un aiznest viņu plastmasas grīdassegas uz ateljē un meditēt par visu ko es jau tagad biju devis šajos vasaras mēnešos un aiznesis skropsas un tēvareizes ar diviem ievīstītiem skudru pūderiem bet tikai mans prieks vēl nav atnesis bravūru pietiekami tuvu šim skurstenim, lai gan miegs jau tagad ir pievarēts un aiznests ir tā sulīgais prieka dīvāns ko ar skaidrību bija varējis izmitināt tikai plutarha kupidons bet neviens jau nebija mūs iemūžinājis tikties ar sklandraušu pigoriem un tagad mans mielasts ir piesiets pie galda un gaida sintaksi ar prakses māliem un miegs ir vienīgais ko es biju redzējis no lielā attāluma un skaitīju kā tas atģidās manos plakstiņos, lai gan tas nekad vēl nav marinēts. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
