|
šīs situācijas atrisinājums ir divdaļīgs. apsveicēju gamma kā pitagors ar stieni skrien pa stepi, bet es neatvados no spolēm un kartiņām. miegs ir devis savas artavas. man interesē, kāpēc liekas likumsakarīgi, ja divi vārdi kas beidzas un nākamais sākas ar to pašu burtu tur ir kaut kāds likumdošanas ačgārns. es varētu papētīt skaidras sapratnes rāmjus. mierīgos apstākļos tas ikdienu neieciklē, bet no vienas brošūras mūsu vedēji ir sapratušies. mēs raustām šlūtenes, bet sapratnes pinkainās pēdas lēkā uz augšējiem plauktiem. es uzrāpjos skriešanas skrituļslidās un uz divpadsmitā stāva jumta betons ir karsts saulē tā konusi ir vērsti uz daļēji pavērto metāla konstrukciju visas trubas kas sāniski izrevidē ūdens noplūdi ir kāds mākonis, kas nes daļiņas pa apdrupināto vieliskumu un tagad tas viss ir izstiepts tieši pēdējos garāmskrienošajos garaiņos, lai tajos pavēstītu olu mācību. neitralizēt shematikas virzības rācenājus, tie kraujas arvien gāzbetonam līdzīgos augstumos, mēs redzam, ka salavecis nav ar sienas pulksteni rāpies pakaļ sveču krāvumā iestiklotajiem. es rezignēti atsakos no pieskārieniem krūtīm, manu ribu dālderi pa striķīšiem nolaistie īlenāji. mēs miegam ciet un mūs aiz matiem tur, bet mēs neturamies, jo miegā rokas ir skaistas bez mitas, mēs raujamies ārā no pogcaurumiem un mielasts uzklātā tērvetes paklājā ir iesūcis sūnas un briežu spiriņas, mēs raugāmies stiklā un tajā rajona māllēpes ir atgrūdušas visu, kas ar liellopu audzēšanu būtu sērsnas vairākumā saspiests un atdalīts no romāna plaģiāta. redzat, ka neveiklība veido spiedpogas, spieto uz armatūras likvidēti miertiesneši un ar ņivas kluba karti pa juglu un pa dņepru ar volgu un ar kapuci mēs lejā pa nokalni slīdam kā preces mēs reizēm aizķeramies aiz kalkulatoru pamestajiem skaitļiem un miegā brēcam pēc ērču potēm, mums gribas un jums gribas, bet tikai ne vietniekvārdu savirknējumā, jo tas ir uz pakaviem un to no zemes atdala brīža skrāpēšanās. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
