Viena lapa - Post a comment

holēras rozes ir tāds sugu paveids, kāds no apveida o saskrien pa mēles kaktiņiem un to azaida izskaistinājums ir mūs runas maniere, kas ar apļveida kustīgo badmintonu laiski ieskrējusi pļavā un skandina bravūras baleta vadā bet ne tik ļoti ka to skaistais apveids ir novemts mazliet mazāk kā leņķis ap trijstūri kad sakarināts viensētā ar badmintonu un vali lieli ir tie skaitliskie kas ar badmintonu var un grib bez mitas rēķināties kā tas badmintona varā ir. es ieliku iesmu krātiņā un tas uzliesmoja lauvas smaidā, es viņam saku šim brīnišķam smaidam ka tam zobi ir ratulette es viņam saku ka tie skaistākie zobi zombiju skolas salas un malas ir pieviltas ar gaismas zibeņiem un stagnātiem podiņiem maiņstrāvas akordeonu meitiņas smaida pret mani tik labi izturas, ka es ar savu zeķes grimasi mazu kondomoniņu laiski lieku lietā ap pirkstiem saveras virves tās.