|
| Oct. 16th, 2012 @ 05:30 am |
---|
atklāts, ka neiespējamais ir iespējams divos veidos kas iepriekš nav tikuši turēti aizdomās par pāridarījumu veikalos, kuros pārdodas spīdīgas mantas ar celofānu ar kokgriezumiem un malnutrīcijas pilieniem mēs jums iedosim ceļā tādu kancīti kas spīd uz pagriezieniem mēs jums atņemsi skepsi un sapratni, bet iedosim lielu ceļasomu kurā ielikt sapiņķerētus kamolus, kas izritinās pa tējas ceļiem ar maziem piņģerotu klinģeriem un lieliem ovāliem spoguļiem majestātisms iesoļos bauskas raidstacijā un atģidīsies kails miegains būs viņa prieks pret pterodaktiļu iesaukām un miegainums atbalsosies skaļās raidstacijās kas ar piņģerotu lietu būs iztirzātas tirgū un liturģijas placī pie centra lielveikala ko pa logu var redzēt nolūzušu ar laivām mēs piebrauksim saskalināt glāzēs neļķes un aiziesim aši pēc piparmētru auglīgajiem pirkumiem ar saviem svariem nosvērsim gaļu un mazas rozīnes, ko sastūķēt acīs kad deg pie horizonta es iedibināšu tādu biedrību kuras garie nagi vienmēr sniegsies pēc apakšbikšu gumijas un aizdarīs visu iespējamo ar nevielīdzīgiem iegurņiem pēc praktikantu sanāksmes ar lielisko vējdzirnavu avotu un mierīgajiem iedzīvotājiem arī būs ko ieelpot pret trompetes skaņām izdzertajā amonijā bija ieklīdis viens mušmiris un aizlaida visu pa galda piedirsto aklimatizāciju es nevienam par juri nestāstīju jurģa biksēs nestaigāju un diegus ap galvu netinu lai gan tas viss ietekmēja mani samērā spīdīgā veidā magnētiski un spītīgi ar delveriem katrā pusē izsēdāmies normandijā un aizklumpačojuši pa pievemto pludmali atdevām galus pie komandpunkta ko bija nodīrājis baltais lācis lai gan no šejienes tas izskatījās pēc saldējumu pārdevēja mocīša apskatot to tuvāk izrādījās ka svece vienās liesmās un ņemas kapāt parafīna cilvēciņus zaldātiņus un mediķīšus ar ar vienu stangu rokā un otrā cilindriskiem zobu protēžu rasējumiem ielece džipā un uz imodžimas imidža izsēkloju savu krājumu kā perturbence mani būtu apmīļojusi ar skaidriem rasas pilieniem ko neviens no briesmīgā atavisma pazinējiem nebija atģidies izkladzināt pa ciemu, bet aizlauztās balsis to vien tik zina kā aizlavīties aiz piektā kvartāla un ar autobusa biļetēm mežģīnes izretināt pa visu bruģi vai asfaltēto sienu pie kuras šautie tagad rokās sadevušies un smaida gadskārtējai bildei lai gan viņu zobi ir manāmi bojāti smaids izskatās patiess un nav pamata uzskatīt ka viņu roku spējas joprojām slēpj savos audos iekodētos granātu sprakšķus kas viņiem lika atlaist dzīvības pavedienu un lekt no matērijas bez izpletņa un atģisties zem tanku riteņiem saplacinātiem kā zvēriem kas palaisti no zoodārza bet izskrējuši uz ielas sākuši ēst tur spēlēties noliktos plikos bērnus lai gan neviens negrib uzņemties atbildību. |
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |