Viena lapa - Post a comment

slepeniem cilvēkiem ir tāds darbiņš, kas atnes labu atalgojumu. es ierodos pie sēdes un mēs ar mēnesi veselu algu noliekam uz aploksnes jo kiosks ir pārdots avīzēm. es ierodos pie patērētāja un maigais dabas pāridarījums nedien mūsu spēkos. es redzu, ka aukles ir novietotas aiz piespiedu apmatojuma un klausās, ko koklē luksofora tara. es ierodos pie pacēlāja un saku viņam, ka ziema ir iegājusi tādās sliedēs, ko nevarēs tik viegli apledot un skaidru prātu skatīties skrituļdēļos. es ierodos pie katoļu bombardētāja un slaidos pirkstos turēdams piespiedu aploksni dāsni viņam izglāstu apvaicājos un citādi izliekos ka uztraucos un iesūcu smēķos apmatojumu, kas neskaitās. jūs bijāt uz viņa dusmīgi, bet tikai ar pārtikas grozu var piespiest savas atvases lamāties klunkuros un kankaros. ierodieties pie maisiem un salieciet saujas pie kausiem un vaicājiet, vai es neredzēšu to izstumtību, ko aizvakar manās mājās ir uzlauzis krampis ar lauzni un turbofolku. es ierodos pie zemniecības minstra un kladzinu viņam, ka manas balss saites ir stipras pret visuresošo aukli. es redzu, ka jūsu mierīgais dienesta apvalks ir jums izsitumus parādā par to, ko jodizētais un strīpainais mēs viņam gaviles veltam un miegs nevar ieviest skaidro priekšstatu par apkaimes grimasēm. es cīnos mokos apvalkos dīdos bet sliedes nekad nepienāk manos manifestācijas aklumos. man nesanāk zināmas vertikulācijas vienādās apmatojuma granātās man tikai kaut kāds tipoloģisms ir ieslēdzies kā aizkritis skurstenis mēs redzam smēķētājus gaidām pie apvāršņa un laižas viņi vakuumā un variē ar stieplēm par to jau vienos automagnetolu svētkos bija minēts pie birģermeistara un metronoms man iebilst, ka augstums nav mērāms sliedēs, bet vaicāt kurš ložņa ir vairākas reizes skatījies tautas marinādi ir ievilkts viens tuvējais skarbuma tauvu dzenulis un es tagad biju viņam vaicājis divas delīrija nimbas un gaidījis viņā stila pariktes vēdināt un mierināt skaisto aukli un mēs bijām viņam sviesta bekas starpības mainīgumā parādījuši kā stieptas klauves pie loga tikai vēlīns rudens dimdina akāciju parkus un dūmi ceļas uz augstumiem ko neviens nekad nebija veicinājis savās cīņās par vietniekvārdiem un mēs viņam iestiprinājām cepurē kapuces pogas un gaidījām varavīksni par variācijām maksājām cisternu piepēs un miegs nevienam nespieda skatīties aukles pa tv un mēs pa vientiesīguma kanāliem bijām aplidojuši grimases, ko es nekad vēl nebiju jums uzdāvinājis kā cildenuma prieves ar gaismas stikliem pievērstas skabargu austrumiem un mēs jums redzam cauri šajos svētkos jo skatāmies tālumā, bet jūsu geimi ir mainījuši astrīdas gultasvietas izkārtojumu un es ar ziediem saku savu vārdu tikai pakulas vien klausās kā mums visiem izdodas novēloti dzerstīties pa pabažiem un gaviles viņus neatdod mutvārdu mīklām un vārnas mums neatdod gaismas pariktes skatīties kā es biju viņam gaiņājis prom mērinstrumentu lodes ar grabuļiem un granīta apmalēm kaimiņš stiklā ielicis spuldzes un dzer limonādi uz terases, jo viņam slāpst kājas rīt uz darbadienas beigām iebrauks folksvāgens un gaiņās prom manas nimbas ar garām antenām tekalēs kumeliņš un dilles šņaucis francūzis izkapti aizmirsis tualetē tagad ar betona ciskām cīnās uz cīsiņu beretēm uzlikta spuldzīte kā aklo zvaigznīte un miegs nenāk pret vēlīno stipruma atdarinājumu, jo tam no vietas ir izaudzis stipruma kvadrāts un miegs ir maigs pret pelēm kam nav jaciņas es viņām iebāžu kulē batonu marcepāna un izliekos ka skolas gaitas mūs neizseko svešos rudeņos bet aizlien aiz ausīm un vēdī instrumentu ganības lai tajās visiem būtu patmīla un līki īkšķi ko iesviest avīzēs un aizkadra spīguļos.