Viena lapa - Post a comment

gāzmaskas atskatās uz sevis palikušajiem gaujas norimušajiem mēs nevaram apķerties pietiekami ātri lai sasauktu sutu un dziedātu mitētos aumaļas kratīt mūsdienas mēģina aicināt bītlus un dzīvokļus staigāt ar augstpapēžu kurpēm un stiletēm mēs redzam, ka galvenais nolinčotājs ir iestājies papīru turzā un pigoru augošā romance laicīgi sveicina skalbes pasakas, kuru augstās sienas mēģina ienest sinepes stacijas bulvāros un mēness aizkadra braucījošajā gammā mani mēģina iesēdināt stalaktītu rudenī, bet es apgalvoju, ka vilciena sastāvam nav pietiekoši daudz rudens paģiru un aicinu ienest brežņevu pa parādes durvīm, lai viņa izteiksmīgais smaids mums atgādina par platformas norietošo injekcijas metodi un dedukcijas sinopsi un sniega snaiperi un leopardu ar acīm kā bērnu ratiņi un maigs ir tas pulveris, kas ar gaismas sinodi un jodu beidzēju skolas klauvētāju un sniegs ir pievērsies mūsu vaļiem mēs redzam dzīves klātbūtni un aicinām sevi iesaistīties pigoros par nobriedušo augoni un miegs nav patvaļīgs tas skatās acīs un runā par maniem maigajiem iegurņiem es redzu, ka tavas patvaldības mierīgā dzīve nav sākusies ar vairākiem rjazaņas kapilāriem un tagad man bija tikai skaistais brieduma grāds palicis aiz slauktas govs un atņemts ir viņa meisterstiķis, kura augošajos ierakumos mani vienviet jau samedīja kuldīgas brīnumi un aizvakardien un vakardien ar biruma matiem manas acis ir policijas kapeikas un es tagad redzu, cik tas visiem ir ielīksmojis prātu, jo tikai ar atvērtu alu var apķerties kokiem piesieties un ķēdes apēdušajiem mums visiem nav vienvietīgās marinādes un iztraukties cauri nepieķeroties un miegs ir salds ar kaepeiku gramatiku un miegam nevienam nav izrediģētas krūzes un es tagad jau gaidu, kad manas pastalas būs ievīstītas skaitliskos gumijas caurumos un ienestas pa plīvuraino granti es nevaru saprast, ko tu raudi ar gaismas pažarniekiem pa granti un griesti rugāju dzīvē nevienam nepiesola baudas kārtulas un jodizētie starpstiepļu grumbuļi vaicā vai nebija uz vietas jau ierīkots kaut kas patiesībai veicinošajos griestos apraktos un sasietos sniegos pārģērbtos un sniegs ir vielmaiņas acuraugs un nīgrs ir viņa skats uz aumaļām un iegareniem sviesta tīrradņiem un miegainiem velniņiem ar batuta kātiem uz pieres un es neredzu saslaucītos augoņus jo viņiem nebija nekāds tāds stilizēts ģērbšanās stils ar maigiem guberņas auskarim un man jau iepatikās ar viņiem rudzus meditēt un skaitliskos augoņus medīt ar batuta griestiem un man bija vairāki dzejoļu krājumi, kuros es runāju par ģēnija nātrēm un miegs ir pārvērtis sēliju par brežņeva acāliju kundi un es redzu, ka manas patmīlas butes nevienam nepieder, bet tikai un vienīgi atgaiņājas, jo viņu dzīvīguma smiekli vairās apgādāt mūs ar asinīm un es redzu ka tēvišķais skaistums nepārstāj pārsteigt veidņu marijās un ieganstu skropstās, ko ar gaismas giljotīnām mani vienviet izcepis ar ziedu aromātisko skudru pārtiku un miegs aizcirtis durvis sviestainai svelmei ar gaismas skrandām mētājas un gavilē jo viņiem beidzies benzīns un iestūrējuši pagasta kultūras nama simbiozē es redzu viņa dzīves leipcigu un taures izcepušas tik vien kā skaudro miervaldi ar birzīm gar malām un vaicājošos sklandraušus mums uzstīvē galvā un aicina ievīstīt un strupceļos sagatavot sērdieņu sviestmaizēm un apcirkņu vilkme maina krāsu un aizcērt suntažus un aicina ievilkt elektrību un aizvietoties prom no stiprajiem grēdu vēlīnajiem es vispār esmu sabozies no miega nātru pudurā varētu atvieglojumu pasūtīt ja tam būtu acumērs un glītas pudeles ja tam vaicātu ko tu redzi caur sniega vāliem pretim vecrīgai un vecā vīna ielai.