Viena lapa - Post a comment

aklimatizējies vilciens iznāk uz strostēšanu un pajautā, kāpēc tevi tik maz komentē? un tu arī biji pa tik ģēlu, ka tev bija kaut kas tāds jāpajautā, jāpabrīnās publiski un sev par godu, ka redziet mani tik daudz publicē, kā marginālistu, kas cīnās par to, lai valsts iepirktu visu zemi un tad izīrētu to atsevišķajiem, kas maksātu īri, nevis lieliem zemes īpašniekiem, kuru senči to kaut kad ir kaut kā ieguvuši un tagad tikai aiziet kā mākslīgi duplicēta dns ķēde ne vairs cīņa par maizes iegādi bet lielā cīņa sēžot ofisā jā redziet mēs arī ciešam mēs cītīgi strādājam lai to zemi uzturētu un nav tā ka mēs tikai sēžam uz barankām un banāniem un tikai slaucam govis ar pievadu no grieķijas no austrumiem un rietošā saule mums piemiedz ar aci jo mēs braucam atpūsties bet visa nedēļa paiet nemitīgā dunā jo jāuztur īpašumu vērtība jānodrošina apakšīrnieki un galu galā jāmēģina saprast situācija valstī un jāatbalsta savi tautieši tīri tautiskā mērogā un vispār mums viss tas plebejiskais atkritumu sārms ko mums sūta pastnieks māris izgulējis dzērumu no saules dūriena pa aci dabūjušais dzenis izkristalizējis domu par sārmiem gaisa mitruma apvāršņiem nedienu klejotājiem jā mēs viņiem visiem naudu ieguldam zem asfalta kur baltie oļi kopā sagūluši lai noturētu asfaltētās matērijas smagumu un masu un guļ tur oļi gruntsnogulšņos atkušņos un skolas dienas ētikās estētikās ēterikās un mēs ar savu maisu nesam meitas un dēlus gozēties uz akvāriju un dienas paiet skaļi. es jau neiegulstošais olis ar citu saimniecību premjerministriem labi izturamies pret asprātīgiem jauniešiem kas kā varhols pārceļ gadskārtas uz priekšu un tad iet guliverēties pa zemkopības ministriju izglītības ministriju un vēl visādām valstiskām struktūrām jo galu galam persona ir zaķis kas apzinās savas tautas ērces un iet vienreiz jau nobriedis prātā un miesā ka ja jau nedarīs bagātu savu mūsdienīgumu ar struktūru palīdzību un neizpirks savus antidepresantus ar tādām institūcijām kā ģimene un bērni tad alkohols pavadā piesiets un cukura graudu mirdzums nedienu veidotājiem saspiedīs galvas un aizliegs nogulties uz sliedēm jo apzinātā dzīves galējība un turku pupu neesamība neliegs visiem kaukāza gūstekņiem ilkņus tik dziļos mizošanas ierakumos atgulties pret maiņstrāvu un kara gūstekņi ar pārsietiem mūļiem iebrien dziļos sniegos lūgt katedrāles majestāti o lūdzu reini o lūdzu o sant o lampiņas mirdz o sekss ir varens o mēs esam kašķeji un mūsu strukturālisms nevienam nav piederējis tik lielos mīklas vālos, lai pa to kulbām un peripētijām mēs nesasniegtu sauli izkust mirklīgi atdzimt ar skaidām piebāzties vēderu līkločiem un taisnām zarnām par pieturas zīmi mēs izvilksim visus notievējušos dienas gaismā un pret to aizsaulīguma skatieniem mēs preparēsim jūsu dziņas jo mēs esam tie kas ir nonākuši krustcelēs kur jāizvēlas turpināt kā līdz šim vai pārņemt nopietnības maratonu, apsolīt sievai un valstij, bērnam un savai miesai, ka nekad vēl viens prāta orangutāns nav bijis tik nodevies lāsītei piena kad iziet no ofisa gaspažas pačurāt un neatgriežas mājās ar paciņu pulvera cigarešu vai mazgāšanas līdzekļa vieniem vārtiem pielikts sitkoms otriem gara antena un kad sākas signalizācija visas valsts mērogā izskan sirēna lieciet brāļi ieročus zobos nesieties lietot valodu valsts televīzijas orgānā un patmīlas garajos koridoros deldējiet šo esību šo apnicīgo matēriju jo tikai prāts var pakļaut dzīvību bet dzīvība grib būt pieradināta tad štampējiet savus zīmogus un lēkājiet starp galdiem un vadiem jo rekur nāk lodveida balodis un sakārto visu pa plauktiem pildspalvas un papīrs ir roku krāsā.