 | Jun. 20th, 2012 @ 07:03 pm  |
|---|
uz zaļa paklāja bija divi science puppets. nr 1 košļā žļambu un metīs pa papīra toveri, kas uzsprāgs smieklos, jo tam nebūs mutes, kur to visu savārīto izstādīt kā pelējošus paklājus izstāžu zālē jau tikai daunīši un pasistie nāk, ar pasistajiem saprotot to parādību kopumu, ko mēdz dēvēt par mutes virināšanu.
pie kosmiskās stacijas miskastes nokrita celofāna sainis, kuru plītēja ar plēksnēm, šallēm un stellēm, līdz tajā esošās olas bija tādas - "ai".
kas to kaķi te atnesis? esmu šokēts, šokā un taisos piedalīties kapitālšovā. ok, mūsu mēdijs ir akcijas un ... ok. es redzu tātad jūsu problemātiku: jūsu acuraugs ir kreisās klases šosejnieks. atvainojiet, būtības sakarā ir šādi: skatās viņš uz to kižļeni, blenž varbūt pat lūr bāž kokus dibenā baksta beigtu kaķi, kuram vēl ir sekss.
piecēlās laiva ledus tējas ledos sasūrušiem sāniem piestāja aukstā pludmalē un izģērbās akmeņiem un kokiem par kaunu. visas rases aploksnes apledot apledoja. esiet iepazīstināti ar jaunavu, kuras miesas ir kārtīgas, kārnas un zosīm bārās, uz zosīm bārās, ciemā mati cēlās gaisā, mājās rokas kartupeļu maisā. es jums iepazīstinu šo jaunavu un kladziniet vien kladzināt, ka tai zosis gumijas zābakā.
pļūtītājs par plutarha rubli nobraucis vienu pieturu un pievēmis autobusu izmests ārā saulē un svelmē, vilcies tūkstoš kilometrus, līdz nometis trīs ādas, pārvilcies mājās klusu klepu un licies uz plīts nomirt, bet tur mušmires iznākušas un dejos apkārt tagad, rokas ceļ augstu, tāpat arī kājas un zeķes rādās tur arī cianīds un ciankālijs un visas tās dabas parādības. leju tik iekšā nākamo lapu, rakstāmmašīna drukā.
un tālavas taurētājs ar pusgarām zeķēm šķībiem zobiem un spicām ausīm iestūrē ostā un paģībst no visa tā rauša rauga un olivkoku spīduma, kā arī naftas izgarojumu naftelīnu un, bet to es tā privāti.
paņēmis rokā piecūkoto istabu kā gailošu ogli, viņš nometa to ceļos un iesegloja kā pogu, kurai uz augšu zodiņu paraujot atsedzas skaisti zobi.
ar ilkņiem, ilkstīm, pātagas cirtienu un vienu pakavu ir panākts miera izlīgums gultā, kurā neviena nav. tikai mazi gruži, prusaki un auksts alus, ko ierīvēt sejā.
a bet ar akācijām vispār izgāja tā, ka es novilcis bikses lai pakakātu pie nātru pudura galīgi jau sadzelts un pus-dzeltens grābstos gar pākstīm metiet man ar papīra rulli, esmu pelnījis, rekur mērķis, trāpiet.
to palūrējis, pūpēdis Juris gaidīja savu dieniņu izskaitļoto apcikāto cukuriņu un pīlādžu aliņu, drusku naudiņas, meiteni peciņu un pliku veceni pie sienas, lai atvaira nelabos garus.
ironiski piezīmēt, ka rokas pašas izdara to, ko galva dara. ar prāta palīdzību mēs jums tādas iespējas piedāvāsim. jums tikai jāaktivizē dažādi prāta apriņķi un jums būs jaunas spējas. kaut kas tāds, ko iepriekš nepratāt. neticat? neticiet, mums pašiem labāk, ka no jūsu varavīksnes var padzerties piena putas un tad izdaiļot ar tām skatuves un to ģērbtuves.
puisis, pamodies ar roku miskastē, saprot, ka ir apzagts un, kompensāciju meklēdams, ieracies tik tālu būtības dzīlēs, ka jau savu kaklu no aizmugures vairs neatpazīst. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}