Viena lapa - Post a comment

Tanžīrā mūs sagaidīja lidostas sulainis un iedevis mums padzerties no sulas pakas aizveda mūs pie prezidējošā ārsta, kas bija pārņēmis varu Mozambikas Republikā. Kā mums vēlāk pastāstīja kāds aculiecinieks kura sacītajam nav pamata neuzticēties, visa viņa turpmākā dzīve izvērtās šaubu dzīrēs. Kāds gan sliktāks liktenis diktatoram novēlams ja ne būt mūžīgās šaubās. Tā viņš beigās gan savu mīļoto tīģeri noindēja, pats izleca pa pils logu un uz viņa kapa sakrāva kravu kūtsmēslu, jo viņš ekscentriķis būdams to bija paredzējis savā testamentā, kur visa viņa bagātība tika zirgiem.