Viena lapa - Post a comment

Iedomājieties, ka mazs zirneklītis ir Ingmārs Bergmans, viņš nes mazu kustonīti un vārniņu. Grāmatā starp lapām ir lipīgs leņķmērs un stiprākais izraugās to, ko viņam uz paciņas saka. Mēs bijām nolemti nomirt nesatiekoties, tikai nepārtrauktās gaidās un shematiski attēlojot childhood police milicija micē retušē lētu porn, jo mums no kapucēm bija izgriezts viss smagais un liekais, neies jau staipīt apkārt apgrūtinošu reason, tāpēc no laām savāktais ūdens svēteļiem pa rokām nes krūzes, liek ielāpus uz galdauta. Es sēžu šajā virtuvē un pretējās durvīs sēž maģis, es domāju, ka es dzīvoju labāk, viņš domā, ka viņš domā. Mana mamma atnāk pa trepēm runāt ar mani par ziemassvētkiem, es viņai stāstu, ka cīņa ir galā, ieguvēji iegūst balvu, balvu iegūst ieguvēji, mēs ar zebru sakām tā - Pērs the hairdressers vakar nolaižas pa virvi gar logu un pa Lomonosova ielu tek asinis, noslauki ielu, ieliec kabatslakatu durvīs, tas turēsies pret dukātu dunduriem un mums rokās pulsēs puse karaļvalsts, lai gan es neapņemos jums vaicāt vientulības garuma un platuma svārkus un cik dziļi miesā tā tikusi sāk izskatīties pēc drēbēm.