|
ārprāts, par mani kādreiz tika uzskatīts, ka es nemāku runāt, es mēmi šaudījos no dziļām aizdomām, izbīļa acīm līdz apbrīnai utt., bet tagad esmu iemācījies runāt un varu pateikt, ka toreiz es neko neteicu, jo sakāmais būtu rupjš, un tagad es šo rupjību pasaku. varētu domāt, ka es joprojām nemāku runāt, be šoreiz šo nemākulību izpažu kā uzbrukumu, kā savas realitātes uzspiešanu un pēc tam uzlīmēšanu otram, ja vien man nebūtu šaubas par sevi tādā nozīmē, ka mani vairs nevar iedzīt kaktā ar vienu žestu. gribat mani pazemot, pazemojiet, paskatīsiemies, kas no tā sanāks. gribat mani mīlēt, mīliet, bet mani jūsu mīlestība vairs nesagūstīs, jo es sagūstīšu to, un ja tā mani garlaikos, tad paladīšu atpakaļ kā zivi. minerālūdeni, minerālūdeni! direktors grib ūdeni! es esmu ģenerāldirektors! es esmu filmu direktors, režisors lai iet dirst. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
