šodien bija zīmīgs notikums. neņemos cerēt, ka spēšu to atstāstīt, tādēļ mēģināšu pa punktiem, lai kaut nedaudz saglabātu cerību izteikties.
* tuvojoties pieturai viens pimpis nospļaujas, es manierīgi pagriežos pie pieturas un it kā rādot saspiežu tukšo kolas bundžu, bet viņš stāv ar muguru, melnās brillēs un klausās mūziku. nu neko, kas negadās.
* autobusā viens bomzis sāk kunkstēt, apguļas uz sēdekļiem un saceļ kājas uz logiem, taisa kaut kādas skaņas. daži noraizējušies pasažieri kā susļiki saspicē ausis, varbūt slikti ar sirdi, varbūt vajag palīdzēt. bet izskatās, ka bomzim vienkārši garlaicīgi, jo saule kārtīgi cepina un autobuss stāv sastrēgumā.
* vienā brīdī divi priekšā sēdoši pidari sāk kaut ko ļečīt uz bomzi, lai tas apsēžas normāli, viens no pidariem ir pidars nr.1 no pieturas laikiem, šis nosauc bomzi arī kaut kādos aizvainojošos vārdos, kad bomzis uzreiz tāds kā modrs: "ko tu bļe teici?" un skaidrā angļu valodā sāk ļečīt uz pidaru, kurš pielec kājās, pienāk pie bomža un tādā blatnā stājā sprandu pieliecis tūlīt nu taisīsies tūlīt tik būs.
* šajā brīdī es draudīgā balsī, atsaucoties uz pidara izteikto frāzi, lai bomzis apsēžas normāli, saku tādus dimdošus vārdus: "you go sit down yourself, right now!" uz ko autobusā sēdošie uz mani pagriežas ar tādu kā apbrīnu, jo es pats jūtu ka mani vārdi ir kā šķidri dūmi nogājuši pa autobusa griestiem un man blakus sēdošais indietis jau man nogrābstās gar plecu lai mani mierinātu un iespējams atturētu. nezinu ar kādu sejas izteiksmi tas kuilis apsēdās atpakaļ savā vietā, jo, lai gan es piefiksēju, ka mans tēkrekls spēji cilājās paātrinātās sirdsdarbības rezultātā, es turpināju lasīt grāmatu, bet pidars kā prasmīgs angļu valodas pratējs to tikai mācēja kā visu laiku teikt shut up shut up līdz es pat sāku gandrīz smieties, kad arī man viņš to pašu shut up pateica.
es jau vispār nepatikšanās nelienu, kur nu vēl pēc vakardienas, kad bija man redzējums par pasauli bez manis, kur nekādas nesmukas darbības no citu puses nav manas vainas dēļ, proti, nav ko smērēt rokas, bet dēļ tā atgadījuma pieturā man bija moral advantage pār briļļaino, tieši tādēļ mana balss skanēja tik valdonīgi, ka tur vienkārši nebija citas izvēles kā aiziet un apsēsties vietā. bomzis pēc tam vēl ilgi viņam pakausī ļečīja, bet tas nepagriezies tikai atkārtoja shut up shut up, līdz pārējie pasažieri arī nokaunināja bomzi, lai tas aizveras, jo lai taču nemeklē nepatikšanas. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
