Viena lapa -

About  

Previous Entry Apr. 12th, 2011 @ 09:49 pm Next Entry
Neesmu teiv redzējis labu lauku saule. Es nevaru dzirdēt to, kas atkusnim ir petenes vietā. Mēs laužam stabus staburagus un tiešos tecējumus un mums nav nomaksas skaidrības. To mēs arī lauzām mums bija viss virsū sakritis un mums bija rudzi ar daudz dālderiem un mums bija vēlīgs cilindrisks stars uz aukstajiem mugurkauliem un dzīslām. Tomēr manas patiesās rotaļlietas ir mūsu iemūžinātais skaistums un tagad mums bija vairs tikai skaidrības stili un tautas skaitītāju mutes atkostas plaukstās un sienas bija mani iemūžinā’jušas ar skaistajiem muzikantiem un tuksajiem skaistajiem manuprāt visiem bija viens vienīgs derību celibāts iemūžināts skaistajā vēlienīgajā mēs bijām ar viņiem mīlnieki uz tīrā palaga un skaistajiem ciprešu krekliem man bija vairs tikai veicies ar mazajiem dzīslotājiem un skaistajiem briesmoņiem ar trešo skaistumu un tolaik man bija vairs tikai skopums un tautskābe izskaltusi mutes dzīslotajā vienaldzībā.

Es to pārkārtoju kā skaisto iemūžinātāju, kad man bija vairs tikai sliekas un skaistais pieliekamais ar maniem lielajiem briesmoņiem un tautas ledaino skatienu skavotāja piedurknēs un tagad tas izskatījās kā tērauda briesmonis ar taisniem zarnas kvadrātiem un man bija vairāki rudzu dālderi izplēsti no sienas gabali bija manas patiesās augšāmcelšanās iemūžinātāji un tagad man bija vairs tikai skaistais briesmonītis izstīdzējis piedurknēs un lēkāja ar maniem briesmoņiem ledāju skaistajos iemūžinātājos un tautskābes bija manas briesmoņu pēdas saspiedušas ar tauvas graudiem.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba