zemene apstājās uz mana ceļa celīša celulozes rozes ļauni nosmējās nosprauslāja elektrības vadam resnā kaprikorna ūsas un man nolaida no sanipedstacijas kroni ar kobaltu bizantijas aitu rādītāju kreses noplicinātajā raugā mūs uzrauga tur kā pacilātus bērnus man nevar atņemt nezināmo |