Viena lapa - Post a comment

ieskrēju lai sasildītu bumbieri jo manās saujās garmatainā meitene ir izvērusi diegus cauri saviem auskariem un matu balinātājam zirgs kviec aiz muguras bet matu celiņā ir riekšava sāls tāda kā kariete pabijusi šajos ceļos pabirusi mazliet pa detaļām un tad traukusies cauri šķiežot traukus dārgos veikalos un kolonādes zibinot gar smaržu flakoniem pret stikliem un pret dziednīcām un putnu balsīs mēs kā koki sastājušies armatūrā gaidam kad no debesīm nāks gulbji pieglausties pie apmalēm kur kanāla malā stāv sabiezējis zēns un piena skropstām slapstās garām un ar pieskārienu jūru mazliet pazīstams ir arī un kad pienāk brīdis paklanīties zebras aste saslien kājas ierāvusi vēderu pie mušām turas visām četrām neļaus siena gubu izvest nav jau valsts kur ikonas kā prāta kalpi neļauj nimbus demolēt bet es ar savu sēra kasti lēni laivā šūpojos man zem tilta izaugušas mājas vajag ravēt revidēt netīrumus projām dzīt ar stārķi rokas garumā un man pietiks tikai vārdi salipuši guļammaisa trajektorijā vai kaut kādā rācijas vadā sapiņķerējies kunkulis trīc un magnetizē mūzikas padevi no aukšas lai tas man uzceltu vienu riekšavu no guļus stāvokļa no nelikumīga stāvokļa kā tāda kurā mājvietu ir atradis pravietis zobiem klabot kladzinot virtuozi meditējot spaini pretim gruntsūdeņu laimei dziednieciskos nolūkos un puritāņu zvaigzne