Viena lapa - Post a comment

sintētiska materiāla pušķi lien dibenā un pusgarās zeķes ir atvadas no rudens es melanholisko valsi griežu uz pirksta un man izkrīt acis. salieciet savas rokas manā vietā tur izaugs tauste un jūs redzēsiet ka mirstoši cilvēki ir vistuvāk marsiāņiem to kolonijās kolonizētajos arhipelāgos un zvaigžņu tumsā. es izlekšu pa logu lidmašīnai mutē un rotēšu kā caurdurts tērauds kamēr tas uz mani attieksies. un dzērvenes ar džeza dzērvēm manās bērēs lāpīs acis un uz sitienu es pateikšu jums kāpēc man no parabolas sanāk lācis