Viena lapa - Post a comment

predisponēja sēdekli. viņtiesībā
mēs uz jūsu kaujas ratiem laukus vedām sīpolus
sniegā atradās pa graudam lielvadības pults
ar mēslu gubu un košļājamo gumiju
un daudziem maziem bērniem pakaļā
gāja arī rudzi rudenī uz freida bērēm
un apraka cūku ar kaudzi zemes kā bataljonu
un mēs smējāmies arkas sienās kā padibenes
lai arī mūsu smiekli izskanēja tālu to atbalsis
panākušas izkaisītos pelnus atdeva mums godu
un godam atvadās un raudu jūkļos
sapērās no atspēriena spēka atdalījās
un raudāja kā kājas bez miesas
jo mūsu mātēs mēs bijām paslēpuši pistoles
un koka gabalu grauzām kā tēmekli savās biksēs
mušmiru koki un lakstīgalu lecīgās acis
nenocietās ietrieca pieri sienāzim ribās
un gvelza niekus cik stipri bija izturējuši ziemu