| Post a comment |
| March 19th, 2010 - 05:25 pm |
|---|
riktīgi noslīku bez jebkādas atejas. grūpijas laupīja medu un sastapās ar klaunu. būsi niedres medus skaists. beidz beidzot stārot sāc klejot, kad mani piespiedīs, es aizlaidies ledū. biju jau arī skapī. medīju ledu ar ledus laikmetu. iznāc ārā, nevaru te vienatnē. esmu kļuvis nejūtīgs, nevaru iznest strāvu ārā. gribēju, bet nevarēju, nezinu, vai gribēju. tomēr jau toreiz atšķīros ar gaismas pavedienu, biju līdzens. tagad tas skāra skrējienu. jutos, kā izmantots, lai gan vakari un zaņķis atdrebināja ludzu. no rudziem savukārt devos dzejniekos. gāju sēnes lauzīdams, ludzu kratīdams, bet strāva izrādījās strupa kā karpa. strupa un karpaina. pieteicos skrējienam lecu gumijas lentes dalīju ziepjadatas un lecu gumijas lelles. es iznācu kā skapis strīpainās linearitātēs un lūdzu bēdīgās mamzes. bet es neaizsteidzos un sastapu, kā mani izkarina dzijā. gribēju tad negribēju sastapos skaustos nedevu maizi laidu lejā uz viņiem un skaipā lukturēju stiegras. numimbuls ar zirņiem skapī izstiepās ar to par ko nedraudzība bija iemājojusi un dzīpars nebija gatavs tik druknai kļūdai izstieptās skausta līnijās. es biju gatavs likvidēties mundierī un skapī izbīlī pārtapis kurpniekā. sklerotisks večukiņš iznāk takā un baidās izlīkumot tik cieši bija iedomājies sastapties ar saviem kadriem, bet man tas nebija no svara izlīkumotajā bižu, te tū te tērijā. nebija jau arī nekas tik dziļš. no citiem dziļākajiem audumiem iztecinātās strūklakas zemes staipīgā matērija vai mantija glupi strupi un kuldīg atkal atdzima audumi audekli un audi un maisi ar staipīgiem dzindzeļiem un zīmes bija zemes kurtkās ar bildēm un kapilāriem un stupified. no sous
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}