Viena lapa - Post a comment

zemenes dzēra zemenes un vieglāk no tā zemei nepalika, jo vietas mainījās tās aizņēma citi un citas un bija gadu mija kad lēkšķēm vien dalījās nost no grupas saldsērīgi kaprāļi un vienkārši irindas karavīri ar zelta kuloniem ap kaklu kasīja ausis tautas brāļiem un plēsīgiem varoņiem skeptiskiem slepkavām oderu zagļiem lempuriem un lemurgiem stulbiem stulmeņiem pilnīgiem zābaku zābakiem stostījās skeptiski skatījās lodāja un lidinājās pāri visiem mūsu uguns mūriem kā skeleti zobus skaita lai atgaiņātu lunātismu ar visu sev pieejamo lunātismu mudīgi laupīja viens otram kulonus un dumpīgā garā briljantiem kaisīja savu naidnieku atdusas vietas ar kaprāli sarunājām boikotu un gājām uz bolderāju dzert stipru pienu ar ledus kasti mitējās sāpēt ievainotā locītava krauklis nogūlās uz krūtīm un strēba stērbeles ārā pa nāsīm visas krūtis sadurstītas ar zelta adatu meklējot apslēptu mantu bet locītava loka biļetes dala ielūgumus nosūta pa pastu un skeptiski raugās uz atteikumiem ierasties bija obligāta prasība tāda kā alegorija ar mirstošiem invalīdiem ar galvu draudzību neturošiem bibliotēkas boikotējošiem boiko un putnu sievas ar skeletu skatieniem zobus makā sabērušas grauž sev ceļu uz sātu un slavu un sātanam nagi negriezti klīst pa nekurinātu studiju laupa sev apdares materiālus un līmē virs acīm un lūpām degunā stīvē jaunās bikses bet neiet tālāk par traheju tādi gari gadi iestājušies ka metramērs vairs neņem uz graudu dzīvības pazīmes tik slimi mēs esam ka pagrūti novilkt līniju starp esošo un prātam neaptveramo jo ilgāk skatāmies jo dāsnāks kļūst mūsu peregars