Viena lapa - Post a comment

kompračikosi sūtītie dzērvenes nedienas maļ ar tādu sparu ka ūsas skeletos pārvērtušās un pārvēršas bet nedod man pastarpienu un dienas paiet gludi kā pletne kā pētnīca un bibliotēkā savvaļas rozes aug ar pletni un skābūzī laužas iekšā meistari ar margrietiņām un laiza avenes nedod man pieskarties avenēm laiza aivieksti jūrā iekšā laida pa kuģi pa djerevņu un stiklotos kapilāros būroas ar rozamundi aiz stikla lauzās uz augšpēdus atgāzto skapīti lauzās tik dikti ka ar to nebija gana medīja stulbeņus ar garu gaismas paviljonu augšā bija sastapušies un lodāja krepapīri un stiklotos onānos ledāji bija atnākuši klaigāt par mums bija atdalītas jūtas metušās straumē mēs ar gaismas barikādēm lauzāmies tieši vārtrūmēs un gribējām sastapties ar stiklotiem bumerangiem un gliemežiem kilemandžaro un sniegs palika lipīgs ar durstīgām īpašībām metās kraujas glāstos un likvidēja strupas ierunas ar gaismas marionetēm marinētā līķī kailgliemeži mani sita ar garas izturības baterijām smieklīgi tas viss izskatās no lejas daļas kur televīzijas tornim piešķiebts knābis mani līķi meklēja ar starpugunīm un garām brauca sēklinieku mašīnas ar trauksmes signālu lielo smārdu un gaviles nebija apdalītas sadalītas sētas mietos un sēkliniekus biedē ārā no dārziem lai tie laupa sētas un vienatnē masturbē uz lieveņa mēs arī to visu iegaumējām un kvalitatīvi sabradājām visus palikušos līķīšus un lauzām savu solījumu pret soliņiem netašķīties jo tas mums bija viens pīpis cik tas drastiski izklausījās, tādēļ mēs atkāpāmies atpakaļ dažus soļus un ollektis mērīdami atjozām kabatiņas mazos nazīšus tintē mērcējām kečupā tomātu mērcē mērcējām zābaku purngalus un pirdām cik jaudas cik daudz pārtikas bija laists zudumā zūdībā kā ogas uz kūkām māllēpes uz lūpām mēs puvām no iekšas uz āru pārrāva zarnas un ludvigs fon bēthovens baigi gribēja pīpēt iepazinās ar griezīgu skaņu un ņēmās to ķīlēt ar spoileriem lipināt klāt glamūru visiem tāda zampa negāja pie sirds un viņu izdzina no sivēna mātes vēdera un visiem bija lieli prieki un koketas bija priecīgas līdz ar mums kur var tā lepni sagadīties